«Ātro kredītu» devēji aizvien gatavi aizdot naudu cilvēkiem bez ienākumiem

Apritēja gads, kopš sabiedrības uzmanība tika pievērsta problēmām ātro kredītu jomā un likumdevēji solīja stingrāk regulēt šo nozari. Latvijas Radio raidījums „Krustpunktā” noskaidroja, ka daudzi kredītu upuri joprojām netiek vaļā no parādu jūga, jo viņiem joprojām piešķir aizdevumus. Būtiskās nozares regulējuma izmaiņas „iestrēgušas” atbildīgās Saeimas komisijas lasījumos, bet liela daļa firmu, visticamāk, „ātro kredītu” joprojām iedos arī cilvēkam bez oficiāliem ienākumiem.   

Aptuveni pirms gada mediji ziņoja par aizņēmumu piramīdām, jo iedzīvotāji, nespēdami atdod naudu vienai kredītfirmai, aizņēmās nākamajā, lai pagarinātu atdošanas termiņu pirmajā kompānijā, un tā nonāca milzīgos parādos. Atbildīgās iestādes un politiķi solīja risināt situāciju un mainīja likumu normas, kas regulē nebanku kreditēšanu, ir izstrādātas vadlīnijas kredītņēmēja maksātspējas izvērtēšanai un nebanku kreditēšanas pakalpojumu reklamēšanai.

Daži kredītu upuri izķepurojas, citiem viss sācies no jauna

Gadu pēc mediju plašas kampaņas par „ātro kredītu” problēmām viena no tās varonēm Aina, kuru parādos iedzina krāpnieki, paņemot kredītu uz viņas slimā dēla vārdu, stāsta, ka viņai situācija nav mainījusies,   Kriminālprocess turpinās, bet joprojām kredītu piedzinēju firma mēģina atgūt 815 eiro. Katru otro dienu zvana, jo firma „Vivus.lv” parādu nodevusi piedzinējiem. Tukuma policija Ainu aicina rakstīt iesniegumu pret piedzinējiem, ka tie nodarbojas ar nepamatotu naudas izspiešanu.  

Cita „ātro kredītu” upuru stāstu varone Sandra, kuras dēls bijis parādā vairākās kompānijās, ar parādiem tikusi galā, tiesa, viņa pārdeva visu, ko varēja pārdot.

Daļa kredītu ķīlnieku izķepurojušies, citi pēc norēķināšanās tikuši pie jauniem kredītiem.

Nebanku kredītdevēju asociācija, kas pārstāv 12 no 16 firmām, pirms gada pauda pārliecību, ka nozare var aprobežoties ar pašregulāciju. Asociācijas vadītāja Baiba Fromane stāstīja, ka ir izveidots kredītu lieguma saraksts - cilvēks var lūgt sevi iekļaut tajā, lai kādu laiku kredīti viņam nepiešķir. „Informācijas apmaiņa starp kreditoriem attiecas tikai uz asociācijas biedriem. It kā pārējās kompānijas esot paziņojušas, ka arī rīkosies pēc vislabākās sirdsapziņas. Lai gan ne vienmēr tā notiek,” atzina Fromane.  

Arī kāds kredītu upuris, kurš pagājušajā gadā cīnījies ar dēla kredītiem 10 firmās,  Latvijas Radio apliecināja, ka „viss sācies no jauna, neraugoties uz milzīgiem parādiem, dēlam atkal iedots kredīts”.

Būtiskas likumu izmaiņas iesprūdušas Saeimā

Ievērojamākās nozares regulējuma pārmaiņas, kas darbojas, ir Patērētāju tiesību centra izstrādātas vadlīnijas kredītņēmēja maksātspējas izvērtēšanai un vadlīnijas pakalpojuma reklamēšanā, lai kredītu nereklamētu kopā ar kādu picas šķēli vai biļetēm uz koncertu. Tāpat pieņemta norma, ka līgumsods nedrīkst pārsniegt 10% no jebkura parāda vai saistībām. Kredītņēmēju apvienības jurists Jānis Āboliņš teic, ka situācija nozarē uzlabojas, taču konkrētā asociācija labi strādājusi kā lobijs un varbūt svarīgākās lietas pagaidām nevirzās.

Pašlaik Saeimas tautsaimniecības komisijā bez izskatīšanas atrodas iecere, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nevar pārsniegt 100%. Tā plānots aizsargāt kredīta ņēmēju kā vājāko līguma slēdzēja subjektu, un mērķis ir nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu. Aizdevēji šai iecerei nepiekrīt, norādot, ka tādā gadījumā „ātrie kredīti” līdz 30 dienām nebūšot pieejami, jo šāds regulējums sadārdzinās kredīta izsniegšanu un cilvēkam nāksies ņemt lielāku summu un uz ilgāku laiku.

Joprojām parlamentā atrodas arī priekšlikumi par nokavējuma procentu ierobežošanu. Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta juriskonsults Didzis Brūklītis nespēj atbildēt, kad ministrijas priekšlikumi tiks skatīti, un uzskata, ka jomu sakārtot varētu tieši tās.

Aizdevēji ir kategoriski arī pret grozījumiem par kredītu neizsniegšanu naktī. Absurda ideja, jo jau tagad tas nenotiekot, komentēja Fromane.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka pagaidām vēl nav pieejami dati, vai pirmās izmaiņas nosacījumos situāciju uzlabojušas, taču pērnā gada pirmā pusgada dati liecināja, ka kredītu apjoms, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem, bijis lielāks. Ir labi, ka ieviesta datu apmaiņa starp komersantiem pirms kredīta izsniegšanas, bet nav zināms, vai tas ir pietiekams pamatojums kredītņēmēja maksātspējas izvērtēšanai.

Galvenokārt jāvērtē ienākumi un izdevumi, nevis tas, vai ir bijis kāds kredīts līdz šim un kavēšanās notikusi. Līdz galam nav pārliecības, vai šis mehānisms darbojas, bet gribētu cerēt, atzīst Vītoliņa. Tāpat kredītu tagad pagarināt drīkst tikai divas reizes. Izmaiņas gada procentu likmes ierobežošanā esot diskutējams jautājums, bet naudas izliegumu nakts stundās ir mēģinājums tomēr pasargāt sabiedrību, jo acīmredzami valsts šai nozarei līdz galam neuzticas.  

Saeimas atbildīgās Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš apgalvo, ka kādā no mēnešiem diskusijas par priekšlikumiem varētu atsākties.

Kredīti joprojām pieejami arī cilvēkiem bez ienākumiem

Latvijas Radio nolēma pārliecināties, vai šogad cilvēks bez oficiālajiem ienākumiem varēs saņemt kredītu, un vairākas firmas šādam aizņēmējam neatteica.

„Lai arī cilvēki bez oficiāliem ienākumiem ir riska grupa, kas varētu naudu neatdod, pērn ziemā kredītu varēju saņemt pat līdz 400 eiro. Ienākumi nav šķērslis. Nu mēģinu noskaidrot, vai arī šogad bez oficiālās darba vietas tikšu pie skanošā.  Ar kolēģiem izdomājam stāstiņu, ka vēlos aizņemties apmēram līdz 150 eiro. Sazvanot izvaicāju, kā ir jārīkojas, ja vēlos aizņemties. Esot jāaizpilda anketa un no bankas konta jānosūta viens cents. Tā pārbauda naudas ņēmēja patiesumu. Tā sistēma darbojusies arī pērn. Piezvanu vairākām kompānijām. No izvēlētajām tikai viena uzreiz pasaka, lai netērēju laiku,” atklāja eksperimenta autors Viktors Pupiks.

Kompānija, kas atteica, nav Nebanku kredītdevēju asociācijā. Sarunās ar citām kompānijām noskaidrots, ka joprojām, visticamāk, neraugoties uz neoficiāliem ienākumiem, saņemšu kredītu.

Vītoliņa atzīst, ka šajā gadījumā ir runa par to, kā notiek kredītņēmēju maksātspējas izvērtēšana, taču neoficiālie ienākumi  figurējot arī komercbanku praksē.   

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt