Kredīti 15 minūšu laikā, iepazīšanās aizdevumi bez procentiem, komplektā pica bez maksas. Visur skanošās ātro kredītu reklāmas ir vilinošas. Pēc Ātro kredītu devēju asociācijas apgalvotā, gada laikā izsniegti apmēram pusotrs miljons ātro kredītu. Gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam pa vienam. Cilvēki ņem ātros kredītus, lai līdz algas dienai samaksātu komunālos rēķinus, nopirktu ēdienu, akcijas preces, atpūstos. Tomēr ir arī tādi, kas ar jauniem kredītiem dzēš iepriekšējos.
Sludinājumu portālos netrūkst izmisuši kredītu lūdzēji. Viņiem vajadzīga nauda, lai tiktu ārā no ātro kredītu riņķa danča. Uzrunāju vairākus sludinājumu autorus, lai pastāsta par savu pieredzi, tomēr neviens negribēja atklāti par to runāt. Vien kāds, pēc visa spriežot students, rakstiski atbildēja, ka muļķības dēļ uzsēdies uz īstermiņa kredītiem. Bez lielāka kredīta viņš nevar atdot parādu, jo tā pagarināšanas maksas ietver teju visu viņa algu. Lūk ko jaunietis raksta: "Tagad savukārt esmu pametis skolu, lai tikai nomaksātu kredītus. Bankas nedod kredītu bez ķīlas, tikai tāpēc, ka mani ir kredīti. Stulbums stulbuma galā un ātrie kredīti tikai piepelnās. Nevienam neiesaku ņemt ātros kredītus."
Nu jau vairāk nekā gadu tā sauktajiem ne-banku kreditētājiem nepieciešama licence. Tā jāpērk par 50 tūkstošiem latu. Likums arī prasa, lai kredīta devēji pārbaudītu klienta spēju naudu atdot, ja viņš aizņemas virs 100 latiem. Taču nekur nav rakstīts, ka slikta maksātspēja ir pamats atteikt ātro kredītu.
Esošā ātro kredītu izsniegšanas kārtība radījusi labvēlīgu augsni kā dažādiem sīkākiem vai lielākiem krāpniekiem tikt pie vieglas peļņas. Pērn strauji pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad mikrokredīti patiesībā nonāk krāpnieku rokās, Latvijas Radio pavēstīja prokuratūras paspārnē esošajā Kontroles dienestā. Tā uzdevums ir sekot līdzi aizdomīgiem darījumiem un iesaldēt noziedzīgi iegūtu naudu.
Dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns skaidro, ka viena no populārākajām shēmām ir sekojoša - organizēta grupas dalībnieki atver bankā daudzus kontus un uz sava vārda paņem ātros kredītus, nemaz nedomājot naudu atdot. Tā kā nauda finālā nonāk pie grupas līdera, pēc Burkāna teiktā, to daļēji var uzskatīt par krāpšanu, jo formālie kredītu ņēmēji bieži ir bezdarbnieki, bijušie cietumnieki, no kuriem nav ko piedzīt.
Burkāns izklāsta vēl vienu - daudz klasiskāku krāpšanas shēmu - kad par uzņēmējiem sevi dēvējoši darboņi potenciālam darba ņēmējam lūdz bankā atvērt kontu un īsu brīdi iedot visas paroles - tā teikt dokumentu noformēšanai. Šāda krāpšanās bija modes lieta pērnā gada vasarā, nu nedaudz pierimusi, bet vienalga aktuāla. Īsā mācība pēc minētajiem gadījumiem - nedod bankas paroles nepazīstamiem cilvēkiem.
Nebanku kredītu devējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tajā iesaka - pirms saistīties ar kādu kredītu devēju, pārliecināties vai tas maz drīkst nodarboties ar šo biznesu. Izmaiņas likumos pašlaik riņķo no vienas ministrijas uz otru, lai izietu formālo saskaņošanu. Izmaiņas plānots pieņemt šī gada laikā. Taču tās neparedz konkrētus kritērijus kā ātro un citu kredītu devējiem turpmāk būs jāpārliecinās par topošo klientu naudas maka biezumu. Tā vietā būs vadlīnijas, jo ieviest visaptverošu likuma normu nav iespējams. Par to, ka ne-banku kreditētāju peļņa jāiegrožo, pārliecināta Ilma Čepāne. Viņasprāt, īpaši jau līgumsodiem jānosaka griesti, lai cilvēki vispār spētu parādus atdot. Viņa sola domāt par šādām izmaiņām civillikumā.
