Visplašākās diskusijas paredzamas par priekšlikumiem, kas paredz mainīt nosacījumus, uz kuriem termiņuzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas investoriem.
Teju divas stundas trešdien ilga Saeimas Aizsardzības komisijas sēde, kurā deputāti skatīja priekšlikumus, kas iesniegti Imigrācijas likuma grozījumiem. Tieši šajā likumā ir noteikta termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtība un to saņemšanas nosacījumi. Deputātu iesniegtajos priekšlikumos atspoguļojas diametrāli pretēji viedokļi par to, vai Latvijai jāturpina trešo valstu pilsoņiem izsniegt uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām uzņēmumos, banku kapitālā un nekustamajos īpašumos.
Piemēram, „Vienotības” deputāts Inesis Boķis ierosinājis būtiski samazināt likumā noteikto investīciju slieksni, kas patlaban ir 250 tūkstoši eiro. Turpretī Nacionālās apvienības deputāti iesnieguši priekšlikumu, kas paredz vispār pārtraukt uzturēšanās atļauju izsniegšanu nekustamo īpašumu pircējiem.
Pret to iebilst uzņēmēju intereses pārstāvošā Latvijas Darba devēju konfederācija, kuras ģenerāldirektore Līga Meņģelsone komisijas sēdē uzsvēra, ka vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis cenšas piesaistīt investorus un Latvija nedrīkst zaudēt šādu iespēju.
“Šī [termiņuzturēšanās atļauju programma] ir pozitīva imigrācijas mārketinga programma, kas ir daudzās ES valstīs, valstis cīnās par investoriem. Es piekritu, ka investoriem jābūt labiem, pārbaudītiem un tādiem, kādus mēs gribam, bet pateikt, ka mums viņi nav vajadzīgi… Tad jābūt ļoti spēcīgai alternatīvai, spēcīgai programmai vietā,” pauda Meņģelsone.
Nacionālās apvienības priekšlikums gan neguva komisijas vairākuma atbalstu. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Boķa priekšlikumu samazināt šķēršļus termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai apmaiņā pret investīcijām uzņēmumos.
Viens no šī priekšlikuma punktiem paredzēja atcelt likuma normu, kas ierobežo to, cik daudz uzturēšanās atļauju var saņemt par investīcijām viena Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā. Pats Boķis nemaz nebija ieradies uz komisijas sēdi aizstāvēt savus priekšlikumus. Boķa vietā šo pienākumu uzņēmās Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Jānis Brazovskis.
”Tika ierobežots investoru skaits uzņēmumā – ne vairāk par trīs. Šis ierobežojums diemžēl, saprotot visus tos empīriskos piemērus ar trešo valstu pilsoņiem, kas to izmantoja ļaunprātīgi, diemžēl, kā bieži gadās, tas izrādījās nazis ar abpusgriezīgu asmeni. Proti, ja mēs paskatāmies, tad ir ļoti grūti uzņēmumam piesaistīt investoru, ja tur ir trīs investori ārzemnieki,” sacīja Brazovskis.
Aizsardzības komisija diskusijas par Imigrācijas likuma grozījumiem, tostarp priekšlikumu samazināt investīciju sliekšņus termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, turpinās 27. maijā. Saeima, skatot likumprojektu, var lemt arī pretēji komisijā nobalsotajam.
Jau ziņots, ka februārī ar pētījumu klajā nāca pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica”, secinot - Latvijas termiņuzturēšanās atļauju programmā nav īsta pamatojuma tam, kāpēc tai būtu jāstrādā tikai nekustamā īpašuma un būvniecības sektoru interesēs.
