Jautāts, kā izdevējdarbību ietekmē pašvaldību izdotie izdevumu, Ivars Zariņs uzsvēra, ka galvenais, lai šie izdevumi neiesaistās reklāmas tirgū: "Tās ir normālas pašvaldības tiesības - informēt savus vēlētājus. Sliktākais ir tas, ka daudzās pašvaldībās viņi iejaucas reklāmas tirgū, pieņem reklāmas no komersantiem. Tā jau ir diezgan tieša ietekme, kas būtiski ietekmē vietējos laikrakstus."
Asociācija par šo problēmu runājusi gan atbildīgajā ministrijā, gan ar politiķiem.
Teorētiski likums to aizliedz, bet praktiski tas, diemžēl, netiek būtiski ievērots," atzina Zariņš.
„Būtiskā lieta, lai pašvaldību izdevumi nejauktos preses tirgū ar to, ka tie piesaista reklāmas. Tā jau ir negodīga konkurence. Tas, ka pašvaldība grib informēt savus vēlētājus un uzskata, ka esošie laikraksti neobjektīvi atspoguļo pašvaldības darbu, tad tās ir viņu tiesības informēt savus vēlētājus," sacīja preses izdevēju pārstāvis.
Zariņš gan pauda, ka būtu jāizdod kāds speciāls likums par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem: „Būtu jāregulē gan līdzekļi, no kurienes tie tiek ņemti pašvaldības izdevumiem, gan proporcionalitāte."
„Man kā vēlētājam liktos, ka objektīvi būtu, ja šajos izdevumos sava vieta būtu atvēlēta opozīcijai. Kaut vai proporcionāli, cik no opozīcijas ievēlēti, tik proporcionāli viņiem laukums būtu atvēlēts, lai vēlētājs vispusīgi redz šo informāciju," sacīja Zariņš.
Tāpat Zariņš pastāstīja, ka preses abonēšanas kampaņa šogad noritēs līdzīgi kā pagājušajā gadā. Cenas preses lasītājiem ir palikušas tādas pašas. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, avīzēm tirāža turpina nedaudz samazināties, savukārt žurnāliem tā pat nedaudz palielinās.
Tomēr vidēji nemainīgas abonēšanas cenas Zariņš skaidro ar Latvijas Pasta stabilajām cenām, kā arī lēnām augošiem reklāmas ienākumiem.
