Ašeradens: Tas ir mīts, ka valdība necīnās ar ēnu ekonomiku

Tas ir mīts, ka valdība necīnās ar ēnu ekonomiku, to Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens („Vienotība”), vienlaikus noraidot uzņēmēju bažas, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nozīmētu atteikšanos no ēnu ekonomikas apkarošanas.

FM parlamentārais sekretārs piekrita Saeimas Budžetam komisijas vadītāja Kārļa Šadurska („Vienotība”) teiktajam, ka patlaban vērojams pamatīgs lobijs, kas vēršas pret solidaritātes nodokļa ieviešanu.

"Skaidrs, ka tai vienai iedzīvotāju grupai ir jārēķinās ar lielākiem izdevumiem un viņiem ir tiesības par šo jautājumu likt gan sabiedrībai, gan parlamentam diskutēt,” teica Ašeradens un atzina, ka diskusijas par šo tēmu  nav vieglas un tās nebūs vieglas arī tad, kad šis jautājums tiks skatīts Saeimas plenārsēdē. "Jāmēģina atrast [šajā jautājumā] kopsaucēju."

FM parlamentārais sekretārs atzīmēja, ka valsts budžetā ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai „risinātu svarīgus jautājumus", tostarp valsts drošību, kas ir viena no prioritātēm. Tam valdība ir atradusi papildu resursus, bet vēl neatrisināti jautājumi ir „izglītības un veselības blokā”.

Ašeradens: Tas ir mīts, ka valdība necīnās ar ēnu ekonomiku

    Ašeradens uzsvēra arī, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) Ināras Pētersones vadībā ik gadu no ēnu ekonomikas „izņem” ap 50-60 miljonus eiro. Tādējādi ēnu ekonomikas īpatsvars ik gadu sarūk par 1% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). "Mēs vēlamies piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības vidējo līmeni - 18% no IKP. Tas ir reāli," teica Ašeradens.

    „Tas ir mīts, ka valdība necīnās pret ēnu ekonomiku,” norādīja Ašeradens, uzsverot, ka  likumos ir veiktas būtiskas izmaiņas, kā dēļ „diezgan daudzi iznāk no ēnas”.

    Jau ziņots, ka pret solidaritātes nodokļa ieviešanu aktīvi vēršas divas lielas uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecība kamera (LTRK).

    LTRK padomes locekle Lienīte Caune iepriekš norādīja, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nozīmē atteikšanos no cīņas ar „ēnu ekonomiku” un vēl lielāku spiediena izdarīšanu uz uzņēmējiem un darba devējiem, kuri maksā legālas algas.

    Vēstīts arī, ka solidaritātes nodoklis būs jāmaksā tikai visdāsnāk atalgotajiem strādājošajiem, kuru ienākumi pārsniedz sociālo iemaksu griestus, kas patlaban ir 48 600 eiro gadā. Solidaritātes nodokļa likme būs tāda pati kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme - 34,09%. Taču jaunā nodokļa ieņēmumi nonāks nevis valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, bet gan valsts pamatbudžetā. 

    Saskaņā ar FM datiem, solidaritātes nodoklis būs jāmaksā aptuveni 5000 cilvēku. Ar jaunā nodokļa ieviešanu nākamā gada budžetā plānots iekasēt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti