Pusdiena

Īrijas premjerministrs Enda Kenijs paziņo par atkāpšanos no amata

Pusdiena

Pēc valdības lauztā solījuma Kalnmeiers cer - prokuroru algu jautājumu atrisinās tiesa

Ārzemniekiem zemes iegādei Latvijā būs jāzina latviešu valoda

Ārzemniekiem zemes iegādei Latvijā būs jāzina latviešu valoda

Saeima ceturtdien, 18.maijā, ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja prasību pēc latviešu valodas zināšanām ārzemniekiem, kas vēlas Latvijā iegādāties lauksaimniecības zemi. Tādā veidā deputāti vēlas nepieļaut lauksaimniecības zemes izpārdošanu ārzemniekiem un pārāk strauju cenu kāpumu.

Deputāti likumā novērsuši pretrunas, kuru dēļ Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš likumu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Tomēr joprojām pastāv bažas, vai ierobežojums sasniegs savu mērķi un vai to būs iespējams pamatot Eiropas Komisijai. 

Plašas debates par valodas prasību

"Cilvēki nevēlas, lai Latvijas nacionālais resurss – zeme – nonāktu ārvalsts spekulantu rokās. Diemžēl lielā mērā tas ir jau noticis. Bet mums ir iespēja samazināt šo iespēju nākotnē," šādi deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) aicināja atbalstīt prasību pēc latviešu valodas zināšanām atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei ārzemniekiem, kuri vēlēsies iegādāties lauksaimniecības zemi.

Pēc plašām debatēm deputāti ar 45 balsīm "par" un 40 balsīm "pret" strīdīgo normu atbalstīja. Par balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība un "No sirds Latvijai", taču pret bija "Vienotība" un "Saskaņa". Latvijas Reģionu apvienības deputātiem kopīgas pozīcijas nebija. 

"Vienotības" deputāts Edvards Smiltēns, kurš pats balsojumā nepiedalījās, uzskata, ka drīzāk būtu jādomā par Valsts zemes fonda stiprināšanu, lai palīdzētu vietējiem lauksaimniekiem.

Savukārt prasība pēc latviešu valodas, viņaprāt, ir butaforiska, jo ārzemnieki to viegli varēs apiet.

"Ilustrējam gadījumu: deputāts Jānis Dombrava – letiņš kauls kaulā, zina latviešu valodu vislabākajā līmenī, visticamāk – viņš nodibina SIA "Ozoli un zīles", iegādājas līdz 2000 hektāriem, jo tāds ir limits noteikts likumā, un tālāk pārdod nevis zemi, bet kapitāla daļas šai SIA kādam no fondiem. Dāņiem, Zviedriem, vienalga. Elementāra shēma, kā to apiet," sprieda Smiltēns.

"Nu, Smiltēna kungs ir jurists, un juristi vienmēr domā, kā vis kaut ko apiet. Mēs pieņemam likuma normas, lai tās ievērotu, un mēs ceram, ka tas tik viegli nebūs, kā Smiltēna kungs to saka," atbildēja ZZS deputāts Armands Krauze.

Viņš arī uzsvēra – galvenais iemesls latviešu valodas prasībām ir nodrošināt, ka lauksaimnieki spēj izlasīt Latvijas likumus,  lai varētu ievērot visus Latvijas darba aizsardzības un ar lauksaimniecību saistītos noteikumus.  "Tur nekāds tulks neder, jo, ja tas īpašnieks ir iedomājies, un viņš Latvijā pārvaldniekam pasaka: „Dari tā”, tad vienkārši tie cilvēki dara.

Šim ārzemniekam ir tomēr jāspēj pašam saprast un izlasīt mūsu likumdošanu, ka viņš nav kādā banānu republikā,

bet viņš ir Eiropas Savienības valstī, kur ir jāievēro likumi tāpat kā, piemēram, Dānijā, Vācijā un citur," teica Krauze.

Viņš ir pārliecināts, ka prasību zināt latviešu valodu lauksaimniecības zemes īpašniekiem būs iespējams pamatot Eiropas Komisijai, kura grozījumos varētu saskatīt nesamērīgu brīvā tirgus ierobežošanu.

Bažas par to ir Valsts prezidenta Vējoņa likumdošanas un juridiskajai padomniecei Kristīnei Jaunzemei.

"Ir ļoti jādomā par šo pamatojumu, kas ir tas mērķis, kāpēc mēs izvirzām prasību attiecībā uz valodas zināšanām zemes pircējiem, jo skaidrs, ka īpašniekam nav prasību pašam apstrādāt zemi.

Līdz ar to darba drošība un šie mērķi varētu būt nepietiekami, lai nopamatotu Eiropas Komisijai," teica Jaunzeme.

Valsts prezidents iepriekš likuma grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai, jo tajos saskatīja vairākas pretrunas. Vējoņa padomniece Jaunzeme stāsta, ka šobrīd pretrunas ir novērstas.

Iepriekš bija paredzēts prasīt valsts valodu zināt zemajā A līmeņa 1. pakāpē. Taču šāda līmeņa valodas prasmes ir pārāk vājas, lai pircēji spētu prezentēt zemes pirkšanas mērķus latviešu valodā, kas arī prasīts likumā. Tāpēc noteikts, ka  latviešu valodas zināšanām jābūt atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei. 

Vairs neprasīs profesionālo izglītību

Vēl precizētas prasības attiecībā uz zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš bija paredzēts, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču tagad noteikts, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Proti, pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kuras vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus.

Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā.

Tāpat juridiskām personām vairs neprasīs, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība.

Par šīm normām Eiropas Komisija (EK) pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem norāda Saeimas Preses dienestā.

Pašvaldības no 2018.gada neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs iznomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot nomas maksu gadā 4,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziskā persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā.

Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās,

zemes iegādes kārtība papildināta ar jaunu ierobežojumu - saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes.

Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, varēs noteikt savus ierobežojumus.

Līdz ar izmaiņām noteikts, ka pašvaldībām būs jāuztur zemes iegādes darījumu reģistrs. Tas attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti līdz 2014.gada 31.oktobrim un nav reģistrēti Zemesgrāmatā līdz 2017.gada 30.jūnijam. Reģistrā norādīs darījuma priekšmetu un līguma noslēgšanas datumu, un tas būs publiski pieejams pašvaldību mājaslapās. Šādiem darījumiem ierakstīšanai Zemesgrāmatā būs nepieciešama pašvaldības komisijas izziņa par darījuma reģistrēšanu pašvaldībā līdz 2017.gada 31.decembrim. Savukārt no 2018.gada 1.janvāra šādi darījumi ierakstīšanai zemesgrāmatā būs derīgi tikai, ja tiem pievienots pašvaldības komisijas lēmums par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā. 

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti