Viņaprāt, vajadzētu koriģēt proporcijas starp atbalstu uzņēmumiem un ģimenēm.
“Vajag pārskatīt atbalstu, lai tas vairāk aiziet līdz cilvēkiem un mājsaimniecībā, ne tikai uzņēmumiem. Mēs, protams, atbalstām to, ka uzņēmumiem vajag palīdzību. Bet, kā redzam, tieši šajā jautājumā Igaunija un Lietuva mums skrien pa priekšu – gandrīz trīs reizes lielāks palīdzības apjoms aizgājis tieši mājsaimniecībām un darbiniekiem nekā Latvijā,” sacīja Baldzēns.
Tāpat viņš uzskata, ka dīkstāves pabalstiem jābūt arī daļējas nodarbinātības gadījumā. Tas ļautu cilvēkiem strādāt nepilnu darbalaiku.
“Dažreiz nedaudz kļūdīties ir labāk, nekā piebremzēt par daudz ekonomisko apriti,” piebilda Baldzēns.
Arodbiedrības arī vēlētos veiksmīgāku sociālo dialogu ar ministrijām, īpaši veselības un izglītības jomā.
KONTEKSTS:
Turpinoties Covid-19 pandēmijai un ar to saistītiem ierobežojumiem, IKP kritums 2. ceturksnī Lietuvā bija 4,6%, Igaunijā 6,2%, Latvijā – 8,6%. Latvijas Bankā to skaidro ar mazāku atbalstu mājsaimniecībām. Dīkstāves pabalstos izmaksāti 58,4 miljoni eiro no plānotajiem 134,6 miljoniem eiro.
Vienlaikus Latvija noturējusi zemu bezdarbu. Lai gan tas ir labs rādītājs, taču ne vienīgais, jo atsevišķās jomās sarukušas algas; daudz atlaisto, kas darbu neatguva.
