Valdības un sociālo partneru sadarbības padomē pirmdien, 31.augustā, nav iedevies panākt vienošanos par vairākiem būtiskiem jautājumiem. Tajā skaitā arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu no 23% līdz 22% un diferencētā ar nodokļiem neapliekamā minimuma ieviešanu.
Atbilstoši finanšu ministrija iecerei, tie, kas saņem uz papīra ap 400 eiro mēnesī, pēc gada, iesniedzot ienākumu deklarāciju, varēs saņemt līdz 70 eiro lielu nodokļa atmaksu, bet 2021. gadā šī summa var sasniegt pat 450 eiro.
“Katrs sabiedrības loceklis varēs kaut ko saņemt no šī budžeta, un īpaši tas skars mazo algu saņēmējus,” uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) .
Darba devēji savukārt uzskata, ka šī atbalsta sistēma nedošot jūtamu labumu maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem, kam tas vajadzīgs vairāk nekā personām bez apgādājamiem.
Valdība arī esot likvidējusi strādājošos cerība uz algu pieaugumu, kam bija jābūt 4 - 5% apmērā nākamgad, jo atsakās samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai sociālas apdrošināšanas iemaksu likmes. Tā vietā tiek ieviests vēl papildu slogs tā dēvētā solidaritātes jeb bagāto nodokļa izskatā, ar ko apliks virs 4000 eiro uz papīra algu saņēmējus.
“Algas nepieaugs, investīcijas nebūs, jo valdība ir pierādījusi, ka nedrīkst ņemt vērā vidēja termiņa vienošanās,” sacīja Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Pret faktisko nodokļa sloga palielināšanas darbaspēkam, lai arī pirmkārt lielo algu maksātājiem, iestājas arī arodbiedrības. Tās atzīst, ka, pasliktinot apstākļus uzņēmējiem, arī viņu algotajiem darbiniekiem dzīve neuzlabojas. Pret diferencēto neapliekamo minimumu gan ir mazāk pretenziju, galvenais iebildums ir pret nepieciešamību darbiniekam sniegt deklarāciju, lai to saņemtu. Valdība arī nav turējusi vārdu minimālās algas palielināšanas jomā.
“”Vienotība” solīja 400 eiro, mēs pat bijām ar mieru uz 380. Tagad dzirdam, ka labi, ja būs 370,” pauda Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Gan darba devēji, gan arodorganizācijas vēl grasās aģitēt tieši valdošo partiju deputātus budžeta apspriešanas laikā Saeimā.
Tikmēr koalīcija jau vienojas, ka nākamgad minimālo algu palielinās par 10 eiro līdz 370 eiro, sāks ieviest diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, kā arī solidaritātes nodokli algām, kas pārsniedz 4000 eiro.
