Arodbiedrības: Latvijā jāvirzās uz nodokļu plašāku progresivitāti

Latvijā līdz šim noteikta progresīvo nodokļu sistēma ienākumu jomā, taču būtu jāvirzās arī uz kapitāla nodokļu progresivitāti, šodien izskanēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizētajā diskusijā.

Diskusija: Latvijā jāvirzās uz nodokļu plašāku progresivitātiJānis Kincis

Šogad notiekošās nodokļu izmaiņas nav sākotnēji plānotā nodokļu reforma, bet tikai dažu būtisku uzdevumu izpilde nodokļu sistēmā, tāpēc ir īstais laiks runāt, kurp turpmākajos gados virzīties ar izmaiņām nodokļos. Idejas ir vairākas. Taisnīga nodokļu politika būtu arī kapitāla ienākumu nodokļu progresivitāte, konferencē pauda Saeimā opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputāte Dana Reizniece-Ozola.

"Faktski nopietni būtu jāapsver kapitāla ienākumu progresivitāte. Mums ir progresivitāte ienākumu nodokļiem [atbilstoši personas ienākumiem], bet kapitāla nodoklis mums joprojām nav progresīvs. Piemērs: kapitāla ienākums ir, kad cilvēks pārdod dzīvokli. Pārdod vienu dzīvokli, tad ir fiksēta likme 20%, ja pārdod divus dzīvokļus, arī 20%. Bet, ja cilvēks pārdod piecus vai desmit dzīvokļus, tad jāsāk domāt, vai šī nav vieta, kur ieviest nodokļa progresivitāti. Tas tikai viens tāds piemērs," pauda Reizniece-Ozola.

Cits parlamentārietis, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis savukārt uzskata, ka progresivitāte būtu vēlama, bet ne vienmēr praktiski īstenojama un varētu sagādāt ļoti nevēlamas sekas.

"Nodokļu piemērošanas diezgan dzelžains likums saka, ka visvienkāršāk aplikt ar nodokli to, kas mazāk kustams. Sociāldemokrātiem ļoti patīk tā saucamais nekustamā īpašuma nodoklis. Ļoti viegli aplikt ar nodokli to, ko nav iespējams izvest no valsts, un šī diapazona otrā galā atrodas tas, ko jūs piedāvājat – kapitāla nodoklis. Un tad jūs, es domāju, varat ļoti ātri redzēt, ka vairāki tūkstoši uzņēmumu pārreģistrējas uz Igauniju vai Lietuvu," pārliecināts ir Dombrovskis.

Diskusijā izskanēja, ka Latvijā nodokļu sistēma ir pārāk sarežģīta un grūti administrējama. Pastāv divas progresīvā nodokļa daļas – diferencētais minimālā ienākuma līmenis un darbaspēka nodoklis. Vienlaikus Reizniece-Ozola uzsvēra, ka vienotas sociālās iemaksas būtu jāievieš pakāpeniski, lai izvairītos no cilvēku, kas ir, piemēram, pašnodarbinātie vai autoratlīdzību saņēmēji, pārāk straujas pāriešanas uz vispārīgo nodokļu režīmu. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs no ''KPV LV'' atzina, ka koalīcija apspriež dažādu ienākumu avotu kopīgu summēšanu attiecībā uz darbiniekiem, kas, piemēram, strādā nepilnas slodzes vairākās vietās vai ir pašnodarbinātie.

Savukārt uz nākamo gadu sagatavotās nodokļu izmaiņas kopumā vērtējamas kā gana izsvērtas, atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns. Viņš gan ģimeņu atbalsta reformu vēlētos redzēt jau nākamgad, nevis 2022. gadā, kā lēmusi koalīcija. Tāpat vēl nav atrisināts, kā pašvaldībām kompensēs 5% pārdali no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumiem no vietvaru budžetiem uz valsts budžetu, pauda Baldzēns.

"Finanšu ministrs ir minējis, ka vēl tiek meklēti 140 miljoni eiro, lai mazinātu budžeta deficītu. Varbūt kādu daļu no šīs summas precīzi un mērķtiecīgi vajadzētu virzīt ģimeņu atbalstam par otro, trešo un nākamajiem bērniem Nākamais ir jautājums par to, lai pašvaldībām nodrošināta tām noteikto funkciju izpildi arī pēc ienākumu samazinājuma ar 5% IIN ieņēmumu pārdales uz valsts budžetu," teica Baldzēns.

Nākamā gada valsts budžeta izstrāde valdībā turpināsies līdz oktobra vidum.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti