Ārpus Rīgas

Diskutē par tiešajiem lidojumiem Liepāja - Minska un sadarbību dzelzceļa pārvadājumu jomā

Ārpus Rīgas

Avīzes "Bauskas Dzīve" galvenā redaktore par skolu reorganizāciju Bauskas novadā

Arī meža īpašnieki šogad lēš lielus zaudējumus vasarā ilgstošā sausuma dēļ

Arī meža īpašnieki šogad lēš lielus zaudējumus vasarā ilgstošā sausuma dēļ

Arī meža īpašnieki šogad lēš lielus zaudējumus vasarā ilgstošā sausuma dēļ – nav ieauguši ap 1200 hektāru no stādītās mežu platības. Tāpat arī pērnā gada rudenī koki ilgstoši stāvēja ūdenī un daudzas audzes šogad gājušas bojā. Lai mežsaimnieki platības varētu atjaunot ne tikai ugunsgrēka, bet arī spēcīgu lietavu vai sausuma gadījumos, valdība apstiprinājusi izmaiņas atbalsta programmā.

Pagājušā gada lietavu rezultāts mežu sektorā novērojams šogad, jo tajā laikā slīkstošajās teritorijās bojā gājušas ap 800 hektāru mežaudzes, lēš meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane.

"Ja mežaudze ilgstoši atrodas pārlieku lielā mitrumā, saknēm netiek pievadīts skābeklis un koks aiziet bojā. Tas nokalst. Un, piemēram, ja pērn rudenī ilgstoši koki stāvējuši ūdenī, tad šī gada sezonā mēs jau varējām novērtēt, cik lielas platības gājušas bojā slapjuma dēļ. Savukārt tas, kas saistīts ar šī pavasara sausumu, tad ap 1200 hektāru stādītās mežu platības nav ieaugušas pilnībā un ap 1500 hektāri ir tādi, kas daļēji nokaltuši un papildināmi," stāstīja Grasmane.

Arī Ventspils puses lielu meža platību īpašnieks Edgars Dupužs vērtē, ka šis gads bijis ekstrēms, kas viņa 20 gadu saimniekošanas pieredzē nebija piedzīvots. Nav bažu par to, ka mežs varētu neaugt, bet tas zaudē kvalitāti. Mežsaimnieks aprēķinājis, ka savās mežu platībās zaudējis līdz 40% stādīto jaunaudžu sausuma dēļ. Savukārt pagājušā gada slapjums liek pārdomāt, kā kopumā valstī apsaimniekotas meliorācijas sistēmas.

"Valsts mežu dienests šobrīd valstī kontrolē, lai mēs saimniekotu efektīvi. No vienas puses, mēs it kā to darām – stādām un gatavojam augsnes, kopjam un izmantojam vairāk plantāciju sēklas stādu audzēšanai, bet, no otras puses, ja mēs neuzturam savu meliorācijas sistēmu, no tās nav nekādas jēgas.

Un, lai mežu īpašnieki to varētu uzturēt kārtībā, ir jāuztur arī maģistrālie grāvji un sistēmas, un tas jau ir valsts un pašvaldības sadarbības jautājums.

Kas attiecas uz sausumu, tad es nedomāju, ka šādi apstākļi Latvijā varētu būt pārāk bieži," stāstīja Dupužs.

Valdība aizvadītajā nedēļā lēma, ka turpmāk varēs saņemt atbalstu meža atjaunošanai arī spēcīgu lietavu vai sausuma gadījumos. Izmaiņas sagatavotas Eiropas atbalsta piešķiršanas nosacījumos.

"Pieteikšanās šim atbalstam notiks no 1. -31. oktobrim. Svarīgi ņemt vērā, ka mežu īpašniekiem vajadzēs būt atzinumam no Valsts mežu dienesta, ka konkrētā mežaudze ir gājusi bojā sausuma vai spēcīgo lietavu dēļ," stāstīja Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža.

Līdz šim atbalstu mežaudžu atjaunošanai varēja saņemt tikai par platību, kurā bijis ugunsgrēks, dabas katastrofa vai kaitēkļu un slimību bojājumi, kuru dēļ mežaudze ir iznīcināta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti