Eiropas tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma, kura redzama Eiropas Komisijas izveidotajā reklāmas klipā par Eiropas Savienības un Kanādas līgumu, ir viena no tām, kas uzskata, ka šīm sarunām ir jānoslēdzas veiksmīgi, jo ieguvumu būs vairāk nekā zaudējumu.
Plānots, ka līgums abas puses atbrīvos no muitas nodokļiem, tiešiem ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem, būs izdevīgāki nosacījumi investoriem, sakārtos autortiesību tirgu, būs jaunas darba vietas un tamlīdzīgi.
Taču, lai arī sarunas pamazām tuvojas noslēguma fāzei, gluži kā Eiropas Savienības un ASV līguma gadījumā, arī te netrūkst pretinieku.
Trauksmi ceļ Austrija, sakot, ka te ir tikpat daudz neskaidrību un problēmu, kā sarunās ar ASV. Austrijas kanclers Kristiāns Kerns ir paziņojis, ka, viņaprāt, līgums iedos lielāku varu globālajām kompānijām un daudzi paliks zaudētājos.
Mediji vēsta, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers jau vasarā brīdinājis Austriju izbeigt “šo klaunādi”, jo tas būšot labākais līgums, kādu jebkad Eiropas Savienība būs slēgusi.
Līgumu ar Kanādu savukārt uzteicis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurš izteicies, ka Eiropai nevajadzētu sevi muļķot ar līgumu ar ASV attiecībā uz standartiem un procedūrām, bet sarunās ar Kanādu ir tikts daudz tālāk, un tieši pēc šā līguma izvērtēs visus pārējos un nākamos.
Tomēr par spīti Vācijas valdības viedoklim grupa aktīvistu ir iesniegusi prasību Konstitucionālajā tiesā sarunas pārtraukt. Diplomātiski avoti Briselē arī norādījuši - ja līguma sarunas pārtrauks, tad tas atstās ļoti negatīvu priekšstatu par Eiropas Savienību kopumā un tās spēju vadīt tik liela mēroga vienošanos, ņemot vērā, cik smagi klājas ar sarunām par līgumu ar ASV.
Visai karstas debates par Eiropas Savienības un Kanādas līgumu izvērtās arī Eiropas Parlamentā, kur tā saturu un būtību aizstāvēja ziņotājs, Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Artis Pabriks (“Vienotība”), norādot, ka Kanāda vērtību ziņā ir Eiropas Savienībai tik tuvu, cik tuvu vien iespējams kādai valstij būt.
Pabriks sacīja, ka, noslēdzot šo līgumu, Eiropas Savienība nekavējoši varēs ietaupīt līdz pat 12 miljardiem eiro. Kanādai Eiropas Savienība ir otrā lielākā tirdzniecības partnere, un pēc tam, kad līgums būs noslēgts, eiropiešiem būs izdevīgāki biznesa nosacījumi uz Kanādas zemes nekā tās kaimiņam ASV.
Taču no deputātu puses izskanēja arī iebildumi. Tos pauda arī sociāldemokrātu pārstāvis, deputāts no Lielbritānijas Deivids Martins, norādot, ka Eiropas Savienībai ir vairāk jānodrošinās ar iespēju, ka var nākties izskatīt strīdu situācijas tad, kad līgums jau būs noslēgts.
Savukārt zaļo pārstāvis Janniks Žado izcēla plaši izskanējušās bažas par lauksaimniecības produktu kvalitāti.
„Kas attiecas uz lauksaimniecību, tad kanādiešu varētu eksportēt ap 65 000 tonnu augstas kvalitātes liellopu gaļu. Nē, tā nebūs gaļa, kas saturētu hormonus, taču tajā būs antibiotikas, un galu galā tā var arī izspiest vairākus mūsu pašu audzētājus no tirgus,” brīdinājis Janniks Žado.
Patlaban ir paredzēts, ka līgumu slēdz jau oktobrī kopīgajā Eiropas Savienības un Kanādas samitā. Taču līdz tam par to galīgi ir jānobalso Eiropas Parlamentam, lai tas varētu nākamgad stāties spēkā, un tas arī būtu jāratificē vairākiem dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem.
