Ar represijām autoservisos VID cer ar 30 miljoniem papildināt valsts budžetu

Vēl nepilns mēnesis laika - tādu termiņu Valsts ieņēmumu dienests (VID) iedevis autoservisiem, lai novērstu pārkāpumus saimnieciskajā darbībā. Pēc tam gaidāms karš, brīdina nodokļu iekasētāji. Ķerties pie automašīnu labotājiem Valsts ieņēmumu dienests nolēmis, jo šajā nozarē lielākā daļa - pat virs 80% - apgrozītās naudas nonāk tā sauktajā ēnu ekonomikā. Autoservisos profesionāli mehāniķi strādā par it kā 320 eiro mēnesī, nenopelnot pat pusi no vidējās algas valstī. Auto tirgus nozare cer, ka VID aktivitātes arī mazinās konkurences kropļošanu, savukārt servisu pārstāvji norāda - labuma būs maz, ja inspektori tā vietā, lai staigātu pa garāžām, izvēlēsies vieglāko ceļu un kratīs tikai legālos servisus.

Latvijā patlaban reģistrēts ap 550 tūkstošiem vieglo mašīnu. Par negadījumiem apdrošinātāji spēkratu īpašniekiem pirmajā pusgadā izmaksājuši jau 37 miljonus eiro, turklāt atlīdzību apjoms ik gadu aug. Absolūti lielākā daļa no šīs summas paredzēta dzelžu labošanai, bet tikai pusotrs miljons - cilvēku veselībai un sociālajai apdrošināšanai.

Ja nemaksā nodokļus - piedāvā par trešdaļu labāku cenu

Par pārmaiņu nepieciešamību auto servisu nozare runā jau gadiem. Aplokšņu algas ir tikai viens no bēdu ielejas iemesliem. Gan lieli un moderni servisi, gan vārtrūmēs strādājošas darbnīcas faktiskos ieņēmumus neuzrāda pilnā apmērā un tos slēpj, tādējādi ne tikai tiek skādēts valsts budžetam, bet arī kropļota konkurence un uzņēmējdarbības vide.

«Daudzu gadu garumā esam līdz tādam līmenim nonākuši, ka nozarē dominējošā ir ēnu ekonomika kaut vai tikai, piemēram, algu nodokļu nomaksā. Ņemot vērā, ka tā ir pakalpojumu nozare ar intensīvu personāla iesaisti, tas nozīmē, ka pakalpojumu pašizmaksā algas un ar tām saistītie nodokļi veido lielu īpatsvaru. Ja tirgū ir divi dalībnieki, no kuriem viens nodokļus maksā, bet otrs ne, tas, kas to nedara, ļoti ātri gūst līdz pat 30 procentu cenas priekšrocību,» pašreizējo situāciju raksturo Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Ingus Rūtiņš.

Jauni vīrieši servisos strādā par it kā 320 eiro mēnesī

Jau pirms trim gadiem Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija, kas nu pārtapusi vienkārši Auto asociācijā, uzrotīja piedurknes vērienīgai cīņai pret pelēko ekonomiku. Sākot veidot tā saukto servisu balto sarakstu, tā iestājās par klientu kvalitatīvu apkalpošanu mašīnu remonta nozarē. Nevalstiskā organizācija talkā ņēma Auto virsbūvju remontētāju asociāciju un Valsts ieņēmumu dienestu, lai kopīgi panāktu arī nodokļu maksāšanu. Taču izrādās, ka lietas uz labo pusi virzījušās gausi, atzīst Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

«Vidējā bruto darba samaksa valstī ir nedaudz virs 700 eiro, bet auto servisos tie ir 320 eiro - pat nesasniedz pusi no vidējās. Tajā pašā laikā zinām, ka auto servisā kuru katru neņems, tur ir vajadzīga izglītība, prasmes un iemaņas. Turklāt diez vai par 320 eiro «uz papīra», kas ir arī minimālā alga, strādās vīrietis, jo pārsvarā servisos vīrieši strādā, turklāt ne pēcpensijas vecumā, bet salīdzinoši jauni,» Valsts ieņēmumu dienestam zināmo ainu izklāsta Pētersone. 

Viņas teikto apliecina Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Gailis, kam arī pašam Mārupē pieder serviss. Runājot par situāciju nozarē, viņš atzīst - nodokļus pilnā apjomā nomaksā retais.

«Tie, kas ir reģistrēti, maksā mazākus nodokļus, jo viņiem nākas konkurēt ar tiem, kas nodokļus nemaksā vispār! Ar tiem, kas savu darbību nemaz nav reģistrējuši. Trakākais ir tas, ka no autoservisiem, kas strādā kā uzņēmumi, labākie meistari iet savos pagalmos vai īrētās garāžās un tur labo mašīnas, jo tā ir iespēja nopelnīt vairāk,» stāsta Gailis.

30 miljoni garām valsts kasei tikai legālo servisu dēļ

Auto nozare kopumā Latvijā apgroza ap desmit procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta jeb 2,2 miljardus eiro ik gadu, lēš Auto asociācija. Tās viceprezidents Ingus Rūtiņš saka - lielas problēmas ar nodokļu nomaksu ir gan lietotu automobiļu, gan rezerves daļu tirgošanas sektorā, taču saasinātākā situācija valda tieši servisu jomā. Aprēķināts, ka tikai valstij zināmie jeb legālie servisi budžetam ik gadu nozog ap 30 miljoniem eiro. Vēl tikpat varētu veidot nelegāļu rosība, pieļauj Rūtiņš.

«Varētu domāt - cilvēks ar zelta rokām, kompetents, skrūvē privātajā garāžā, cik tad viņš tur var saskrūvēt! Taču tādu privāto garāžiņu ir pietiekami daudz, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestam ir jāatrod resursi, lai vērstos pret tiem, kas nekur nav reģistrēti un kas visu dara pat ne pelēkajā, bet melnajā zonā,» saka Rūtiņš.

Nav čeka - nav arī pierādījumu un garantiju

Tieši atrašanās ārpus valsts iestāžu redzesloka ir galvenais iemesls, kādēļ par nelegālo servisu darbību maz sūdzību saņem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Šogad sešos mēnešos tādu bijis tikai sešas - vidēji reizi mēnesī. Kā stāsta centra pārstāve Sanita Gertmane, oficiālie dati rada maldīgu priekšstatu, ka nozarē nepastāv problēmas.

«Iespēja sūdzēties ir liegta, jo pakalpojumi veikti servisos, kur netiek izsniegts pirkumu apliecinošs dokuments. Vēl cilvēki izlemj pie mums nevērsties, jo ir grūti pierādīt, kā vaina īsti ir,» skaidro Gertmane.

Kompānijas SKDS nule veiktais pētījums parādījis, ka patērētāji ar autoservisiem īsti apmierināti nav - šī joma ir problēmnozaru saraksta trešajā vietā aiz celtniecības un elektroniskajiem pakalpojumiem. Par ko visbiežāk sūdzas servisu klienti, stāsta Gertmane: «Ir veikts remonts, bet cilvēks apgalvo, ka par tādu darba apjomu nebija vienojušies, kā dēļ jāmaksā vairāk. Ir arī sūdzības par darba kvalitāti, jo pēc remonta mašīna salūzt. Tāpat par detaļu nomaiņu - tādas sūdzības bijušas katru gadu.»

VID: Ar savām sankcijām iesim līdz pat kriminālprocesam

Patērētāju sūdzību skaits varētu augt proporcionāli Valsts ieņēmumu dienesta cīņai ar nelegālo servisu rūpalu. Turklāt par spīti nozares bažām dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone ir apņēmības pilna atrast arī nelegālos darboņus, kam iznākt likumu gaismā ļaus līdz 1. septembrim.

«Vairāk vai mazāk mēģinām dot pēdējo iespēju tiem, kas vēlas reģistrēties un samaksāt nodokļus. Ja viņi to neizdarīs, mēs ar savām sankcijām iesim līdz pat kriminālprocesam,» strikti saka Pētersone. Ja reģistrēsies un nodokļus sāks maksāt pats, varēs izvairīties no inspektoru apciemojuma un ne tikai nodokļiem, bet arī soda sankcijām 200 procentu apmērā no tiem.

Taču pirmie inspektorus ciemos var gaidīt tie servisi, kas uzņēmējdarbību reģistrējuši. Ieņēmumu dienests neslēpj, ka situāciju analizē, tāpēc redz, kuros servisos mehāniķi oficiāli strādā teju idejas vārdā par minimālo algu. Tādas firmas Pētersone brīdina nekavējoties laboties.

Visus sertificēt, bet maksu par remontiem - uz servisu kontiem

Gints Gailis no Auto virsbūvju remontētāju asociācijas slavē nodokļu iekasētāju aktivitātes - pēc viņa teiktā, situācija šovasar jau uzlabojas un servisu darbiniekiem tiek maksātas lielākas tā sauktās oficiālās algas. Inspektoru aktivitātes gan likšot paaugstināt pakalpojumu cenas, tomēr masveida servisu bankroti gaidāmi gan neesot. Taču vienlaikus Gailis arī norāda - servisi ir kārtējā joma, kur problēmas valsts sāk risināt no nepareizā gala.

Kārtējo reizi cīnāmies ar sekām, nevis aizdomājamies, kāpēc esam nonākuši tur, kur esam. Cietēji būs uzņēmumi, kuri «dajebkā» vispār ir deklarējuši savu darbību, nevis tie, kuru dēļ šie uzņēmumi nav spējīgi simtprocentīgi likumu robežās,» uzskata Gailis. Viņš valsti aicina pirmkārt sakārtot nozares normatīvo aktu bāzi, tikai tad ķerties pie raganu medībām. Sākt viņš iesaka ar obligātu prasību servisus sertificēt.

«Un otrs variants ir - ierobežojam skaidras naudas apriti apdrošināšanas jomā. Ir negadījums - remontējam automašīnu. Nemaksājam īpašniekam par to naudā, jo šī nauda nonāk ēnu ekonomikā,» Gailis skaidro, ka aptuveni 60 - 80 procentu OCTA izmaksu tiek izmaksātas skaidrā naudā klientam. Tā nonākot nelegālajos servisos, jo tā ir iespēja klientam ietaupīt.

Ieekonomēt tādējādi ir iespēja ne tikai mašīnas īpašniekam, bet arī apdrošinātājiem, kas var maksāt mazākas atlīdzības negadījumos, vērtē servisu pārstāvji. Lielo apdrošinātāju lobijs arī tiek minēts kā galvenais traucēklis, kādēļ valstij nevedas ar pienācīgas normatīvo aktu bāzes izveidi. Tomēr Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins pārmetumus noraida, sakot, ka jau vēsturiski lielāko daļu kompensāciju apdrošinātāji maksā uz autoservisu kontiem. Arī labot mašīnu pie nelegāļiem apdrošinātāji neiesakot, apgalvo Abāšins.

Igaunija nozari sakārtojusi jau pirms pieciem gadiem

Lai sakārtotu nozari, tās pārstāvji Ekonomikas ministriju kā atbildīgo institūciju rosina raudzīties Igaunijas virzienā. Tur servisu sertifikācija noteikta jau pirms pieciem gadiem, šajā laikā ļaujot gan uzlabot pakalpojumu kvalitāti, gan izskaust ēnu ekonomiku. Latvijā autoparka vidējais vecums ir 12 gadu. Auto asociācija saka - nebūsim utopiski un nedomāsim, ka tuvākajā desmitgadē šie rādītāji strauji uzlabosies. Tāpēc steigšus jādomā, kā tādu autoparku uzturēt tehniski un vizuāli baudāmā stāvoklī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti