Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā ieplānoti 36,5 miljoni eiro valsts budžeta naudas, savukārt pašvaldības iemaksās nepilnus simt miljonus. Tradicionāli lauvas tiesu fondam nodrošina Rīga, kam šogad nabadzīgāko pašvaldību dotēšanā jāpiedalās ar gandrīz 73 miljoniem eiro.
Kopumā no 119 pašvaldībām vairāk nekā simts nespēj savus maciņus piepildīt pašu spēkiem, turklāt palīdzības saņēmējas ir arī četras republikas pilsētas – Liepāja, Rēzekne, Daugavpils un Jēkabpils.
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors un Saeimas Pašvaldību apakškomisijas loceklis Māris Kučinskis (ZZS) saka – lielās pilsētas ir gatavas dalīties, bet vajag ilgtermiņa plānu.
Pilsētas uztrauc tas, ka esošais modelis nav ilgtspējīgs, un “viss atkarīgs no rudens valdības žēlastības”, bet lielās pilsētas vēlas tāpat kā valstij vismaz piecu gadu ilgtermiņa budžetu, skaidroja Kučinskis.
Finanšu ministrija piedāvā pašvaldību izlīdzināšanas modeli mainīt pēc būtības. Kopējais naudas maks gan nemainīšoties, bet sistēma būs vienkāršāka un caurskatāmāka. Reģionālā attīstība kļūšot sabalansētāka, un katra pašvaldība būšot ieinteresēta veicināt uzņēmējdarbību.
Finanšu ministrijas Pašvaldību departamenta direktore Inta Komisare skaidro, ka bagātāko pašvaldību iemaksas pieaugs, tās pašvaldības, “kuras bija pelēkajā zonā, kurām ieņēmumi bija virs vidējā līmeņa, kļūs par maksātājiem” un kopumā pieaugs maksātāju skaits. Tās pašvaldības, kurās notiek kāda saimnieciskā darbība, būs ieguvējas, bet zaudētāji būs pašvaldības, “kas atrodas galos”, skaidroja Komisare.
Tas nozīmē, ka nabadzīgākās pašvaldības, kas no izlīdzināšanas fonda tikai saņēmušas, bet par attīstību nav domājušas, turpmāk varētu saņemt mazāk. Savukārt bagātajām Pierīgas pašvaldībām, kur nodokļu nauda nāk bez lielas piepūles, atņems vairāk. To vidū varētu būt arī Ādažu novads, kas fondā iemaksā vairāk nekā 800 tūkstošus eiro.
Novada vadītājs Māris Sprindžuks saka - ja skatās matemātiski, var rast risinājumu, ja skatās attīstības kontekstā, tas ir pret valsts interesēm - slīcināt Pierīgu.
“Ja mums nauda iet prom, tas ir reāls zaudējums sabiedriskiem pakalpojumiem, jo mums nebūs skolas vai dārziņa, jo līdzekļi būs izdalīti sīknaudā pa visu valsti,” norāda Sprindžuks.
Finanšu ministrija gan sola, ka jaunā sistēma mudinās dotētās pašvaldības attīstīties pašām, taču būs arī jauns bāzes rādītājs, lai pabalstītu novadus, kur iedzīvotāju skaits arvien sarūk.
