Situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas, jo trešdaļai strādājošo pieaug atalgojums, bet vairākumam algas palikušas nemainīgas pēdējā gada laikā, liecina "CV - Online Latvia" februārī veiktā atalgojuma pētījums. Pirmskrīzes periodā darba devēji algas cēla strauji, tādēļ šobrīd algu pieaugums ir mēreni stabils - 5% gadā. Karjeras portāls aptaujājis teju 7 tūkstošus nodarbināto respondentu lielākoties vecumā no 30 līdz 38 gadiem.
„Nav noslēpums, ka lielākās algas parasti ir vadības cilvēkiem, īpaši vidējā un augstākā līmeņa menedžmentam, tālāk seko IT, finanšu speciālisti, projektu vadītāji un arī pārdošanas speciālisti, īpaši lielo klientu menedžeri. Savukārt zemākais atalgojums ir apkalpojošā sfērā, kas ietver sabiedrisko ēdināšanu un veikalu personālu. Tāpat arī drošībā un aizsardzībā, veselības aprūpē, medicīnā un arī dažādas asistējošās profesijas valsts sektorā, kur atalgojuma līmeņi ir salīdzinoši mazi,” par atalgojuma apmēru dažādu jomu amatos stāsta pētījuma autoru pārstāvis Aivis Brodiņš.
Tiesa gan ir iedzīvotāji, kas algu pieaugumu neizjūt, ņemot vērā faktu, ka arī izdzīvošana sadārdzinās un rezultātā uz rokas saņem to pašu atalgojumu kā iepriekš. Tāpat pētījumā apkopota strādājošo apmierinātība ar pašreizējo atalgojumu un, piemēram, drošības un glābšanas nozarē tikai 1% respondentu norādījuši, ka atalgojums ir adekvāts viņu ieguldītajam darbam.
„Arī apkalpojošā sfēra šīs algas tiešām ir ļoti mazas. Piemēram mediķiem, kam ir augsts atbildības līmenis darbā salīdzinājumā ar IT speciālistu, tad tā algu starpība ir tuvu 10 reizēm. Līdz ar to šeit mēs varam runāt par tādu vispārīgu neapmierinātību, jo kopumā tie ir vairāk kā 70% no Latvijas darba ņēmējiem, kuri apgalvo, ka viņi saņem neadekvātu atalgojumu. Tā ir tā problēma, ka atalgojums ir salīdzinoši zems, kaut vai salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm, un tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm,” skaidro Brodiņš.
Latvijā mazāk atalgoti ir jaunieši un pirmspensijas vecuma nodarbinātie, taču Brodiņš secina, ka, iespējams, darba devējiem algas būs jāpārskata, jo, piemēram, inženiertehniskajās jomās trūkst darbaspēka, bet zināms ka šie speciālisti ir tieši pirmspensijas vecumā.
Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga savukārt skaidro darba devēju piesardzību algu celšanā: „Ja mēs visur runājam, ka straujiem soļiem atgriežamies pirmskrīzes līmenī, tad atalgojums tik strauji gan neaug. Darba devēji šobrīd ir ļoti prātīgi, viņi piecas reizes padomā, pirms pieliek pie algas, un tad pieliek pavisam mazliet šo atalgojumu, jo ņemt nost ir ļoti grūti un nepatīkami. Līdz ar to tas viss notiek daudz piesardzīgāk, nekā pirms pieciem sešiem gadiem.”
Vidējā neto darba samaksa 2013.gadā bija 516 eiro.
„Prognozējot situāciju 2014. gadā, algas pieaugums, tāpat kā 2013.gadā, arī 2014. gadā saglabāsies neliels – vidēji 5%, bet atsevišķiem amatiem, kuri ir pieprasītāki darba tirgū – 10% un vairāk,’’ norāda Brodiņš.
„CV-Online Latvia” veiktajā pētījumā aptaujāti vairāk nekā 6700 darba ņēmēji. Uz jautājumiem par atalgojuma apmēru atbildēja tikai tie respondenti, kuri šobrīd strādā un saņem atlīdzību, respektīvi, 5040 respondentu jeb 75 % no visiem aptaujas dalībniekiem. Līdz ar aptauju pētījumā tika izmantota arī kvalitatīvā pētniecības metode, apzinot darba devējus un noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu pozīcijās. Tika veikta arī izpēte atlases kompānijas datubāzē, kur atrodami vairāk nekā 133 000 darba meklētāju CV.
