Ieņēmumi no azartspēlēm bija 58,678 miljoni eiro. Dati liecina, ka ieņēmumi samazinājās no visiem azartspēļu veidiem, izņemot interaktīvās azartspēles. To organizēšanas ieņēmumi šogad pārsniedz pagājušā gada rezultātu par 27,9%.
Inspekcijā norādīja, ka tās veidotais azartspēļu tirgus apkopojums par 2020. gada 1. ceturksni liecina - azartspēļu nodokļa ieņēmumi šogad par 2,51 miljoniem eiro jeb 29,3% pārsniedz 2019. gada 1. ceturksnī iekasēto summu
"Šī gada pirmais ceturksnis ir nesis būtiskas pārmaiņas azartspēļu biznesā. Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par azartspēļu un izložu nodokli un nodevu”, no šī gada 1. janvāra paaugstinot azartspēļu automātu nodokli par 24% un kazino spēļu galdu nodokli – par 20%. Tādēļ azartspēļu organizētāji ir optimizējuši spēļu vietas, samazinot tajās uzstādīto azartspēļu iekārtu skaitu līdz "Azartspēļu un izložu likumā" noteiktajam minimumam, kā arī slēdza vairākas spēļu zāles," stāstīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.
Salīdzinot azartspēļu automātu skaitu 2019. gada decembrī ar automātu skaitu 2020. gada martā, tas samazinājies par 579 vienībām. Un martā slēgtas septiņas spēļu zāles, kā arī remonta dēļ – viens kazino.
Tāpat arī azartspēļu zāļu ieņēmumu samazinājumu veicina Pašatteikušos personu reģistra darbība, tajā pašlaik reģistrētas vairāk nekā 6770 personas, kuras neapmeklē azartspēļu vietas, attiecīgi ietekmējot nozares rezultātus.
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju Latvijā un pasaulē, no 22. marta visas izklaides vietas, tajā skaitā azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas, ir slēgtas un apturējušas darbību. Minēto iemeslu dēļ nav gūti arī prognozētie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā un, lai gan azartspēļu nodokļa ieņēmumi par 2,51 miljoniem eiro jeb 29,3% pārsniedz 2019. gada 1. ceturksnī iekasēto summu, 2020. gada 1. ceturkšņa plānotie ieņēmumi ir izpildīti par 95,3%.
Tā kā ierobežojumi attiecībā uz interaktīvo azartspēļu organizēšanu pieņemti 6. aprīlī, interaktīvo azartspēļu organizēšanas ieņēmumi šogad pārsniedz 2019. gada 1. ceturkšņa rezultātu par 27,9%, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ieņēmumi sasniedz 99,7%.
"Tas norāda, ka azartspēļu nozari var ietekmēt ne tikai ar administratīvām metodēm, bet ekonomiskās sviras daudz efektīvāk veicina nozares pašsakārtošanos. Izvērtējot no organizētājiem saņemtos iesniegumus, inspekcijai ir pamats secināt, ka azartspēļu vietu un iekārtu skaits šogad turpinās samazināties, katrai kapitālsabiedrībai izvērtējot savus rentabilitātes rādītājus," norādīja Birne.
Inspekcijas galvenais uzdevums un darbības prioritāte ir nelegālo interaktīvo azartspēļu vietņu monitorings, bloķēšanas lēmumu un pieprasījumu sagatavošana un Elektronisko sakaru komersantu darbības kontrole. Kopš 2020. gada sākuma Inspekcija pieņēmusi 105 lēmumus, nosakot bloķēt 107 nelicencēto azartspēļu domēnus, kā arī veikti kontroles pasākumi elektronisko sakaru komersantu pakalpojumu sniegšanas vietās.
Azartspēļu tirgus apkopojums par 2020. gada 1. ceturksni rāda, ka ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – šī gada 1. ceturksnī izsniegtas 102 atļaujas, kas ir par 42 mazāk nekā 2019. gadā. Tajā skaitā 12 loterijas ir atceltas tieši ārkārtējā stāvokļa dēļ. Kopējais piedāvātais laimestu fonds ir 0,218 miljoni eiro, kas sarucis par vairāk nekā pusi salīdzinājumā ar 2019.gada 1. ceturksni. Valsts nodeva par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu šogad iekasēta 50 551 eiro apmērā.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir realizēt valsts politiku azartspēļu un izložu organizēšanā un nodrošināt izložu un azartspēļu organizēšanas likumību sabiedrības interešu un personu tiesību aizsardzībai.
