Viņš atzina, ka tas ir noticis pēc pagājušajā gadā pieredzētajiem plūdiem. Visvairāk sējumu šobrīd ir apdrošināti Zemgalē – ap 20%. Jau mazāk Kurzemē un Vidzemē – “padsmit” % sējumu, savukārt vismazāk Latgalē – mazāk nekā 10%.
Abāšins norādīja, ka neliels pieaugums sējumu apdrošināšanā ir loģisks, jo nevar cerēt, ka vienā gadā tas ievērojami augs. Tikai gadiem un pat gadu desmitiem zemnieki un apdrošinātāji viens pie otra pierod un sāk sastrādāties.
KONTEKSTS:
Jautājums par sējumu apdrošināšanu aktualizējās pēc pagājušajā gadā pieredzētajiem plūdiem. Pēc ilgstošām lietavām vasaras otrajā pusē daudzviet Latgalē izcēlās plaši plūdi, kas rudenī pārņēma arī atsevišķus Kurzemes novadus. Toreiz daudzi zemnieki nebija apdrošinājuši savus īpašumus, tādējādi varēja palikt bez kompensācijas. Talkā lauksaimnieku atbalstīšanā gan nāca valsts.
