Par ES naudu līdz šim visā Latvijā nosiltinātas tikai 753 mājas. Šie darbi notika laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam, kad no ES līdzekļiem šiem darbiem bija pieejami 78 miljoni eiro.
Visvairāk namu - 232 atjaunoti Kurzemē. Vidzemē sakārtotas 170 ēkas, Zemgalē 103, bet Rīgā un Latgalē pagaidām vismazāk – attiecīgi 47 un 31 ēka.
Neraugoties uz jau veiktajiem darbiem, nosiltināto māju īpatsvars aizvien ir niecīgs. Piemēram, Rīgā, kur ir vislielākais dzīvojamais fonds, nosiltināti ir tikai 0,4% no kopējā māju skaita, bet līderu pilsētā Valmierā – tikai 13%. Kaut interese par šiem projektiem ir liela, pie naudas, kas nepieciešama jaunu māju siltināšanai, neizdodas tikt jau divus gadus.
Ēka Rīgā, Palmu ielā 4, ir bijusi viena no pirmajām, kas renovēta, izmantojot tam atvēlētos ES fondus. Pēc nosiltināšanas ēkas iedzīvotāju siltumenerģijas rēķini samazinājušies pat par divām trešdaļām.
Līdzīga renovācija kā šeit nepieciešama ne tikai daudzām ēkām Rīgā, bet visā Latvijā. "Mēs tad, kad temperatūra bija -10, tikai tad mēs ieslēdzām un arī ne uz pilnu klapi, jo mums siltums ir. Ir ieguvums," sacīja pensionārs Ziedonis.
Ja citās mājās par siltumenerģiju ziemā jāmaksā no pusotra līdz diviem eiro, tad Ziedoņa divistabu dzīvoklī izmaksas ir sarukušas robežās no 11 līdz 16 centiem par kvadrātmetru.
Savukārt maksājums par renovāciju mēnesī ir 17 eiro un 30 centi.
Jaunajai ES programmai namu siltināšanai vajadzēja būt atvērtai no 2014.gada, taču pie naudas nevar tikt jau divus gadus. Šobrīd programmas nosacījumi ir ilgstoši izstrādāti.
''Pirms to mēs varam uzsākt, mums ir nepieciešams EK apstiprinājums. Diemžēl EK nav piekritusi EM modelim, kas tiešā veidā ņem vērā to specifiku, kāda ir Latvijā," stāsta EM Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis.
Jaunajā programmā ES līdzekļus plānots izlietot gan kā kredītgarantijas aizņēmumiem komercbankās vai finanšu institūcijā “Altum”, gan kā tiešos līdzmaksājumus atjaunošanas darbiem, ko pēcāk dzīvokļu īpašniekiem nevajadzētu atmaksāt. Šāds atbalsts atkarībā no ieekonomētā siltumenerģijas apjoma svārstītos robežās no 36% līdz pat 50%. Tas, pēc EM domām, liktu iedzīvotājiem aktīvāk siltināt mājas, jo ieguvums uzreiz būtu jūtams maciņos.
"Šis ir tas strīdu ābols ar EK, kur mums EK nepiekrīt, ka atbalsts, pēc EK domām, ir pārāk liels," vērtē EM pārstāvis Valantis.
Tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore Dagnija Blumberga uzskata, ka pārāk liela vilcināšanās ar saskaņošanu galu galā var izmaksāt dārgāk: "Jo lielāks līdzfinansējums, jo mazāk ēkas nosiltināsies. Ko nozīmē līdzfinansējums, ko tas nes līdzi? Dāvinātam zirgam zobos neskatās. [..] Tā naudas vērtība jau samazinās un tie izdevīgākie nosacījumi... Ja kāds makroekonomists to parēķinātu, tad redzētu, ka tas nes līdzi mīnusa zīmi."
Pēc EM aprēķiniem, ar jaunajā programmā atvēlētajiem līdzekļiem izdosies nosiltināt aptuveni 1700 daudzdzīvokļu ēku, lai gan šādi projekti nepieciešami krietni lielākam namu skaitam.
Piektdien, 15.janvārī, Eiropas Komisija Ekonomikas ministrijai sniegusi ilgi gaidīto atbildi. Tā piekritusi lielai daļai ierosinājumu, tomēr uzsvērusi, ka līdzekļu izlietojums vēl jāizvērtē Finanšu ministrijai (FM). Ja arī tā dos savu akceptu, tuvākajā laikā apstiprināšanai Ministru kabinetā paredzēts virzīt šīs programmas noteikumus. Tas nozīmētu, ka namu apsaimniekotāji un dzīvokļu īpašnieku biedrības siltināšanas projektus varētu sākt iesniegt jau martā vai aprīlī.
