Eiropas Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas plāns paredz aizliegt izmest atpakaļ jūrā pārdošanai nederīgās zivis.
Trešdien Briselē zemkopības ministre Laimdota Straujuma diskusijā par KZP reformu Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē panākusi Latvijas zivsaimniecības nozarei būtisku jautājumu pozitīvu risinājumu, kas ļaus sasniegt jaunās KZP mērķus ar racionāliem pasākumiem saprātīgos termiņos.
ZM norādīja, ka sasteigta šā pasākuma ieviešana jau no 2014.gada bez atbilstošu tehnisko noteikumu pieņemšanas radītu pretēju efektu plānotajam. Ja zivju izmetumu aizliegums tiktu ieviests no 2014.gada bez atbilstošiem tehniskajiem noteikumiem, tā dēļ krastā būtu jāved dzīvotspējīgi zivju mazuļi, kas būtu pretrunā ar ES KZP mērķiem. Tā kā zivju izmetumu aizlieguma spēkā stāšanās pārcelta uz 2015.gadu, būs laiks izstrādāt nepieciešamos tehniskos noteikumus, lai izstrādātu optimālāko modeli jaunās iniciatīvas ieviešanai un uzraudzībai, paskaidroja ministrijā.
ZM arī informēja, ka pēc trīspusējām sarunām starp Eiropas Komisiju, ES Prezidentūru un dalībvalstīm, tostarp Latviju, tika panākta vienošanās, ka maksimālais ilgtspējīgas nozvejas līmenis ir sasniedzams pakāpeniski ‒ tiem zivju krājumiem, kam tas iespējams, līdz 2015.gadam, bet pārējiem zivju krājumiem – līdz 2020.gadam.
Kompromisa dokumentā ir ievērots ZM priekšlikums neiekļaut Eiropas Parlamenta priekšlikumu, kas paredzēja neļaut ES zvejas kuģiem atgriezties pie ES dalībvalsts karoga, ja attiecīgais zvejas kuģis 24 mēnešus ir zvejojis ar trešās valsts karogu.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Eiropas Parlaments 6.februārī apstiprināja vērienīgu ES KZP reformas plānu, kas paredz samazināt zveju līdz ilgtspējīgam apmēram, pārtraukt zivju izmešanu atpakaļ jūrā un izmantot pamatotus zinātniskus datus zivsaimniecības ilgtermiņa plānu pamatā.
