Adrians Dāvis pamet «Latvijas Gāzi»

Par savu lēmumu Dāvis paziņojis piektdien notikušajā "Latvijas Gāzes" padomes sēdē. Uzņēmuma padomei nav zināmi Dāvja lēmuma iemesli, taču "Latvijas Gāzes" padome, pēc Savicka teiktā, esot izteikusi nožēlu par Dāvja lēmumu. "Šodien padomes sēdē viņš oficiāli paziņoja, ka iet prom. Par ko akcionāri nebija ļoti apmierināti, bet, kā izteicās, pieņēmis galīgo lēmumu un atpakaļceļa nav," saka Savickis, atzīstot, ka jau iepriekš Dāvis bija runājis par iešanu prom no "Latvijas Gāzes".

"Dāvis gāzes jomā ir nostrādājis 50 gadus, bet kā "Latvijas Gāzes" vadītājs - 27 gadus. Līdz ar to tāda līmeņa vadītāju Latvijā un ārpus Latvijas būs grūti atrast. Viņa aizstājējs tiks meklēts starptautiski, bet Latvijas ekspertam tiks dota priekšroka," teica Savickis.

Pats Dāvis telefonu bija izslēdzis un komentārus nesniedza.

Darba attiecību līgums ar "Latvijas Gāzi" Dāvim beidzas šā gada augustā, taču jauno vadītāju plānots apstiprināt šā gada 3.jūlijā. Savickis atzina, ka citas izmaiņas "Latvijas Gāzes" valdē nav plānotas.

"Latvijas Gāze" patlaban ir ļoti lielu pārmaiņu priekšā: jāievieš tā sauktā ES trešā energopakete, kas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuri pārdod dabasgāzi un elektroenerģiju, nedrīkst piederēt to infrastruktūra. Tāpat ir jārada iespēja, lai gāzesvadiem varētu pieslēgties arī citi piegādātāji. Tas būtiski samazina Kremļa kontrolētā Krievijas gāzes uzņēmuma "Gazprom" ietekmi Eiropā, tostarp, Latvijā, jo "Gazprom" ir viens no uzņēmuma "Latvijas Gāze" akcionāriem. Tam pieder 34% akciju. Kopā ar partneriem no "ITERA Latvija" 50% un izskan prognozes, ka tie spēs pārsvērt jaunā vadītāja izvēli par labu sev.

"Protams, ka tam cilvēkam, kas nāks Dāvja vietā kā uzņēmuma vadītājs, būs jāvada uzņēmums caur pārejas periodu. Tas varētu būt īsāks vai garāks. To mēs nezinām vēl precīzi.., bet skaidrs ir tas, ka tāl'\ak šis uzņēmums būs jāvada jau brīvā tirgus apstākļos," vērtē enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

"Gazprom" un arī Dāvis bija pret izmaiņām un ne visai atsaucīgi pildīja Latvijas aicinājumus iesniegt reorganizācijas plānus, kas ļautu citiem piegādātājiem pieslēgties Inčukalna krātuvei..Ja pēctecis tiks atrasts vēl konservatīvāks, reforma var ieilgt vēl vairāk.

Šobrīd Saeima ir noteikusi, ka tam jānotiek līdz 2017.gada aprīlim.

Kāds ar Ekonomikas ministriju saistīts anonīms avots LTV "Panorāma" prognozēja, ka "Latvijas Gāzes" vadītāja amatam "Gazprom" noteikti meklēs kādu augsta ranga menedžeri tepat Latvijā, jo tam, pārzinot Latvijas likumus un pazīstot pievaras esošos cilvēkus, būtu lielākas izredzes veiksmīgāk lobēt Krievijas gāzes giganta intereses šeit.

Kā liecina informācija "Latvijas Gāzes" mājaslapā, Adrians Dāvis dzimis 1941.gada 31.jūlijā Rīgā. 1964.gadā Dāvis pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot inženiera-celtnieka izglītību, savukārt 1997.gadā viņš ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu.

Dāvis "Latvijas Gāzē" strādā kopš 1988.gada, ieņemot gan priekšnieka vietas izpildītāja amatu, gan ģenerāldirektora, gan prezidenta, gan valdes priekšnieka amatu.

Jau ziņots, ka pērn "Latvijas Gāze" nopelnīja 30,07 miljonus eiro, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2013.gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā "NASDAQ OMX Riga".

"Latvijas Gāze" pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1,29 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2013.gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 10,9%.

Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kam pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".