ĪSUMĀ:
- Starts sarunām dots 2018. gada maijā; kopš tā laika sarunās par līgumu bijuši dažādi šķēršļi.
- Vienošanās nav panākta arī G7 valstu tirdzniecības ministru sarunās, uz ko liktas cerības.
- Eiropa vēlas labāku piekļuvi Austrālijas bagātīgajām kritisko derīgo izrakteņu atradnēm.
- Austrālija grib dažādu produktu piekļuvi ES tirgum; lauksaimniecības dēļ sarunas vairākkārt izgāzušās.
- Austrālijas ministrs: ES nostāja attiecībā uz lauksaimniecību ir ļoti protekcionistiska; viņi nepiekāpās.
- Austrālijas amatpersonas pieļauj: noslēgt līgumu nebūs iespējams vēl mēnešiem vai pat gadiem.
Saskaņā ar ES datiem, pērn Austrālija bija ES 18. lielākā preču tirdzniecības partnere, savukārt ES bija Austrālijas trešā lielākā tirdzniecības partnere aiz Ķīnas un Japānas. Kopējā preču tirdzniecība 2022. gadā veidoja 56,4 miljardus eiro un kopējā pakalpojumu tirdzniecība 2021.gadā veidoja 25,8 miljardus eiro. 2021.gadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms Austrālijā sasniedza 121 miljardu eiro, un Austrālijas ieguldījumu apjoms ES bija 22,2 miljardi eiro.
Starts sarunām par tirdzniecības nolīgumu starp ES un Austrāliju tika dots jau 2018. gada 22. maijā. Kopš tā laika sarunās par aptuveni 100 miljardu dolāru vērto līgumu bijuši dažādi šķēršļi. Tā, piemēram, 2021. gadā tika atlikta viena no sarunu kārtām, jo Francija bija sašutusi par Austrālijas lēmumu atteikties no Francijas zemūdeņu iegādes darījuma. Rezultāti netika sasniegti arī šovasar, tādēļ cerības tika liktas uz G7 valstu tirdzniecības ministru tikšanos Japānā aizvadītajā nedēļas nogalē. Tomēr jau neformālo sarunu laikā tapa skaidrs, ka vienošanās arī šoreiz panākta netiks. To atzina Austrālijas tirdzniecības ministrs Dons Ferels:
"Mans darbs kā Austrālijas tirdzniecības ministram ir panākt labāko vienošanos, ko varam mūsu uzņēmumiem, ražotājiem, strādājošajiem un patērētājiem. Diemžēl mums nav izdevies panākt progresu."
Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks, par tirdzniecību atbildīgais Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") paziņojumā norādījis, ka līdz sarunām Japānā izdevās gūt labus panākumus, tomēr galīgo vienošanos nav izdevies panākt arī šoreiz.
"Diemžēl mūsu Austrālijas partneri nespēja iesaistīties procesā, pamatojoties uz iepriekš noteiktajām sarunu zonām. Tāpēc mēs nevarējām panākt progresu sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Mēs bijām iesnieguši Austrālijai komerciāli jēgpilnu lauksaimniecības tirgus piekļuves piedāvājumu, vienlaikus ņemot vērā Eiropas lauksaimniecības nozares intereses.
Eiropas Komisija joprojām ir gatava turpināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas ir abpusēji izdevīgs mūsu patērētājiem, uzņēmumiem un lauksaimniecības nozarēm," sacīja Dombrovskis.
Abas puses risinājušas diskusijas par virkni dažādu jautājumu, sākot no ķimikālijām un beidzot ar kosmētiku.
Eiropa no savas puses vēlas labāku piekļuvi Austrālijas bagātīgajām kritisko derīgo izrakteņu atradnēm, lai tādējādi mazinātu savu atkarību no Krievijas un Ķīnas attiecībā uz galvenajām sastāvdaļām tīras enerģijas produktos, piemēram, vēja turbīnās un elektrisko automašīnu akumulatoros.
Austrālija savukārt vēlas dažādu produktu piekļuvi Eiropas tirgum, taču tieši lauksaimniecības dēļ sarunas vairākkārt ir izgāzušās. Puses nevar vienoties par tādu Austrālijas produktu, kā, piemēram, liellopu un aitu gaļas, kā arī cukura piekļuvi ES tirgum. Austrālija arī ir neapmierināta ar Briseles prasībām ierobežot Austrālijas fetas siera un "Prosecco" marķēšanu, kas ir aizsargātas preču kategorijas ES.
Austrālijas lauksaimniecības ministrs Marejs Vats norādījis, ka Brisele pēdējā sarunu kārtā nav vēlējusies piekāpties Austrālijas prasībām:
"Eiropas Savienībai ir ļoti spēcīga nostāja, tā ir ļoti protekcionistiska attiecībā uz lauksaimniecību, un viņi nebija gatavi piekāpties mūsu interesēm."
Arī Austrālijas lauksaimnieki pēdējās nedēļās izvērsuši spiedienu uz tirdzniecības ministru neparakstīt vienošanos ar Briseli, kuru Austrālijas Nacionālās lauksaimnieku federācijas bijusī prezidente Fiona Simsone nodēvējusi par "dumju vienošanos", kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt nozari turpmākajās desmitgadēs.
Austrālijas amatpersonas atzīst, ka līdz ar šīs sarunu kārtas izgāšanos, visticamāk, noslēgt līgumu starp Briseli un Kanberu nebūs iespējams vēl mēnešiem, bet drīzāk – pat gadiem. Iemesls tam ir vēlēšanas gan ES, gan Austrālijā. Eiropas Parlamenta vēlēšanas gaidāmas nākamā gada jūnijā, bet Austrālijas federālās vēlēšanas notiks 2025. gadā.
Austrālija ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Apvienoto Karalisti un ir strādājusi arī pie tā, lai panāktu vienošanos ar Indiju un uzlabotu attiecības ar Ķīnu, tās lielāko tirdzniecības partneri. Tikmēr ES pērn vienojās par tirdzniecības vienošanos ar Austrālijas kaimiņu Jaunzēlandi, taču lauksaimniecības un vides prasības ir kavējušas progresu sarunās par līgumu ar Indiju un neļāvušas apstiprināt vienošanos arī ar "Mercosur" valstu bloku Dienvidamerikā (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja un Venecuēla).
