Vājāks mājsaimniecību patēriņš
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norādīja, ka IKP kritumu otrajā ceturksnī noteica neliels investīciju, eksporta un iedzīvotāju patēriņa samazinājums.
Patēriņa pieaugumu pagaidām nav veicinājis arī inflācijas kritums Latvijā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī salīdzināmajās cenās saruka par 1,2% un eiro izteiksmē pieauga tikai par 8,7%, neskatoties uz 12% algu pieaugumu šajā laikā, skaidroja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Pēc viņa teiktā, bez inflācijas mājsaimniecības šobrīd izjūt arī "Euribor" likmju kāpumu, taču tas pilnībā nevar izskaidrot patēriņa kritumu.
Likmju pieaugumu ļoti izjūt mājsaimniecības ar lieliem hipotekāriem kredītiem, taču Latvijā kopumā mājsaimniecību hipotekāro kredītu maksājumi veido relatīvi nelielu daļu no izdevumiem, teica Āboliņš.
"Privātais patēriņš pēc negaidīti, pat neticami augstā kāpuma pērnā gada pēdējā ceturksnī kļūst arvien vājāks, un kādu būtiskāku uzlabojumu var gaidīt vien rudenī, kad cīņā "Inflācija pret algu pieaugumu" beidzot sāks virsroku ņemt algas, uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju. Rudens gan nāks ar kārtējiem apkures sezonas izaicinājumiem, tomēr domāju, ka šajā sezonā esam tiem krietni sagatavotāki," piebilda Latvijas Bankas ekonomiste.
Investīciju jomā pēc "rūkoņas" klusums
Viņas vērtējumā investīciju dinamika atgādina mēģinājumu piedarbināt transportlīdzekli ar gandrīz izlādējušos akumulatoru – neliela rūkoņa, un tad noslāpst.
"Investīciju līmenis gada 1. ceturksnī pēc ilgstoša klusuma "ierūcās" negaidīti, tomēr ticami skaļi, kas gan pamatā skaidrojams ar prāvu ekspluatācijā nodotu investīciju projektu birumu. Bet ar to arī rūkoņa beidzās, un 2. ceturksnī jau atkal ir nepatīkams klusums," vērtēja Puķe. "Reizēm gan tas mulsina, jo ikdienā visapkārt redzam milzum daudz būvdarbu. Iespējams, ka investīciju līmenis nav novērtēts un tiks pārskatīts līdz ar jauniem ekspluatācijā nodotiem prāvākiem projektiem."
"Citadeles" bankas ekonomists atzīmēja, ka vismaz publiskā sektora investīcijas Latvijā šogad augušas par vairāk nekā 30%, un būvniecībā pagaidām vēl pilnā mērā nejūt arī procentu likmju pieaugumu.
"Piemēram, jūnijā, neskatoties uz "Euribor" ievērojamo kāpumu, Latvijā izsniegts augstākais viena mēneša jauno hipotekāro kredītu apjoms vismaz kopš 2008. gada.
Tas ir nedaudz pārsteidzoši, tomēr jāņem vērā, ka tas ir daļēji saistīts ar jau iepriekš uzsākto projektu pabeigšanu, kur pārdošanas līgumi bija parakstīti jau iepriekš. Jaunu projektu uzsākšana šobrīd mazinās, un tādēļ procentu likmju pieaugumu būvniecībā mēs jutīsim tikai turpmākajos ceturkšņos," atzina Āboliņš.
Zemāks pieprasījums arī eksporta tirgos
Latvijas Bankas ekonomiste atzīmēja, ka ne pārāk iepriecinoša dinamika ir arī Latvijas preču un pakalpojumu reālajam eksportam, kur galveno izaugsmes vilcēja lomu ir pārņēmis pakalpojumu sektors, preču eksportam iepaliekot.
Koksnes produktu eksportam turpinās vājuma periods – būvniecības bremzēšanās tirdzniecības partnervalstīs ir mazinājusi pieprasījumu.
Arī cenas saglabājas zemas, ko lejupvērsti ietekmē arī vētru un mizgraužu postījumi Eiropā, kas palielinājuši lētu, sliktākas kvalitātes kokmateriālu pieejamību.
Āboliņš akcentēja, ka, neskatoties uz inflācijas kritumu, izaugsmes un biznesa noskaņojuma rādītāji Eiropā pasliktinās, un, piemēram, hipotekārās kreditēšanas kritums Vācijā ir ievērojami lielāks nekā pie mums, kas negatīvi ietekmēs Vācijas būvniecības nozari.
Preču eksporta grupā šogad sliktas ziņas arī graudu eksportam – laikapstākļu dēļ bojāta graudu kvalitāte (attiecīgi arī pārdošanas cena), pat nerunājot par daļu pilnībā izpostītās ražas. Līdz ar to nav pamata lielam optimismam par eksporta izaugsmi līdz pat gada izskaņai, sacīja Puķe.
Būtiskus uzlabojumus šogad nevar gaidīt
Āboliņš lēsa, ka būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikā šogad nav pamata gaidīt.
Galvenie faktori, kas, pēc ekonomista teiktā, kavē Latvijas ekonomikas attīstību, ir inflācija, joprojām relatīvi augstās energoresursu cenas, procentu likmju kāpums un ārējā pieprasījuma mazināšanās mūsu eksporta tirgos, kā arī Krievijas sāktā kara turpināšanās Ukrainā.
Viņa ieskatā, līdz gada nogalei Latvijas IKP izaugsme gan varētu atgriezties nelielos plusos, taču lielu izaugsmi pagaidām nav pamata gaidīt.
Līdz ar inflācijas kritumu iedzīvotāju pirktspēja sāks uzlaboties, un tādēļ Latvijas IKP šogad varētu palikt pagājušā gada līmenī.
Arī Latvijas Bankas ekonomiste norādīja, ka vāji darbojas gan Latvijas ekonomikas iekšdedzes dzinējs –iekšzemes pieprasījums, gan ārdedzes dzinējs – ārējais pieprasījums, un atvasaru vismaz makroekonomiskajos rādītājos diez vai šogad sagaidīsim.
