Biedrībā informēja, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi, lauksaimniekiem pulcējoties katra reģiona iepriekš definētās lokācijās. Precīzs pulcēšanās vietu plāns būs pieejams tuvākajās dienās.
Viena no akcijas rīkotājām, Salacgrīvas novada zemnieku saimniecības "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa Eizenberga Latvijas Radio pastāstīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka lauksaimnieki dosies uz Rīgu, taču reģionu lauksaimnieki uzstāja, ka grib priekšposteni pirms Rīgas – veidot reģionālas akcijas vispirms.
Iedzīvotājiem jārēķinās ar apgrūtinātu satiksmi uz valsts galvenajiem autoceļiem no plkst.11 līdz 17, citur līdz 19. Operatīvie transportlīdzekļi netiks traucēti, un policija un pašvaldības ir informētas par protestiem.
"Protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika, līdz ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamiem pilsētas satiksmes ierobežojumiem," norādīja biedrībā.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informējis, ka Latvijas lauksaimniecības nozares pārstāvji kopš prasību iesniegšanas Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem (Zaļo un Zemnieku savienība) lauksaimnieku ārkārtas sapulces laikā Slampē pērn, 2. novembrī, pacietīgi ieturējuši diplomātisku nogaidīšanas pauzi.
"Kopš lauksaimnieku ārkārtas sapulces ir pagājuši trīs mēneši, un no iesniegtajām prasībām nozares sakārtošanā izpildīta ir tikai viena," norāda Lazdiņš.
"Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," turpina Lazdiņš.
"Vēl nevienas citas valdības vadītājs sarunu laikā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem nav draudējis ar "aiziešanu no sapulces". Nepieņemami klaji tiek ignorēti nevalstisko organizāciju aicinājumi satikties, lai apspriestu nozares problēmas. Mēs esam aicinājuši ieklausīties, bet pretī esam saņēmuši bezdarbību un dažkārt pat draudus ar mums izrēķināties, lai gan lauksaimniecības nozare tiešā veidā ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju – runa ir par pārtikas pieejamību, kvalitāti, piegādi, cenām. Galu galā – tas ir katra iedzīvotāja un valsts kopumā fiziskās un ekonomiskās drošības jautājums," sašutumu pauž Lazdiņš.
Lauksaimnieku izvirzītās prasības trešdien, 31. janvārī, ir iesniegtas Ministru prezidentei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") un zemkopības ministram.
Vēstulē valdība tiek informēta, ka 5. februārī visos Latvijas reģionos sāksies lauksaimnieku protesti. Kopš prasību iesniegšanas piecu dienu laikā lauksaimnieki gaidīs reālus risinājumus no valdības pārstāvju puses.
"Pretējā gadījumā dosimies uz Rīgu, kur būsim tik ilgi, kamēr notiks reāla lietu virzība un pieņemti konkrēti lēmumi. Tukšus solījumus un mūsu prasību ignorēšanu vairs nepieļausim!" brīdinājis Lazdiņš.
Lauksaimnieku reģionālie protesti plānoti Saldū, Talsos, Liepājā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Valmierā, Gulbenē, Limbažos, Daugavpilī, Rēzeknē un Koknesē.
Lauksaimnieku prasības ar konkrētiem termiņiem ir vērstas uz šādiem nozarei kritiski svarīgiem jautājumiem:
1) Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
2) 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem; nozares konkurētspējas veicināšana.
3) Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
4) Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
5) Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Zemnieki izmisuši
Zemnieks Ainārs no Račevas ciema Baltkrievijas pierobežā pirmdien kāps traktorā, lai dotos uz protestu Daugavpilī. Saka – ja vajadzēs, degvielas pietiks arī braucienam uz Rīgu.
Zemnieku saimniecības "Vārnava" īpašnieks Ainārs Laurinovičs: "Izbrauksim uz ceļiem un parādīsim, ka esam, ka gribam strādāt Latvijā. Bet valdībai jārīkojas adekvāti."
Cerība, ka zemkopības ministrs nozari ir sadzirdējis tikšanās reizē Slampē, ir zudusi, jo rīcība izpalikusi. Arī kaimiņpagastos saimniekojošie ir izmisuši.
Zemnieku saimniecības "Tingala" īpašniece Maija Ļevkova: "Novembrī bija tik grūti, ka sapratu, nevaru izmaksāt visus līzingus, kredītus. Man jau bija doma – paņemšu lāpstu, aizbrauktu uz ministriju, nolikšos uz ceļiem un pateikšu: aizrociet mani. Viss."
Lopkopji vīlušies kompensāciju apmērā pēc šīs vasaras sausuma un ieilgušās piena krīzes. Gaidīto 86 eiro vietā par vienu lopu – 19 eiro. Līdz ar to nākas grimt aizvien lielākos parādos.
Zemnieku saimniecības "Saknes" īpašnieks Aleksandrs Korovackis: "Solīts bija, ka būs maziņš, bet kāpums. Nav ne tikai saglabāts iepriekšējais atbalsts, bet tas ir krietni samazinājies."
Ļevkova: "Mans traktorists brauc uz Ķepovas pagastu pie Baltkrievijas robežas. Viņš tur vienu stundu nomiglo un tad viņam jākāpj laukā, jāfotografē, ko viņš izdarījis un jāsūta uz Lauku atbalsta dienestu, bet mums tur nav zonas! Viņš divas stundas meklē, kā viņam aizsūtīt. Tas ir darbs? Mums ir jāstrādā, mums nav laika noņemties ar visiem tiem papīriem?"
KONTEKSTS:
Pašlaik arī citās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā un Beļģijā, notiek plaši lauksaimnieku protesti. Piemēram, Francijā 120 ceļu blokādēs iesaistīti vairāk nekā 12 tūkstoši lauksaimnieku un 6000 traktoru.
