Lielāki bojājumi, nekā iepriekš prognozēts
Pēc mežaudžu apsekošanas "Latvijas valsts meži" lēš, ka šogad no teju septiņiem miljoniem kubikmetru nocērtamās koksnes mizgrauži sabojājuši ap miljonu kubikmetru, kas ir vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Uzņēmuma Mežsaimniecības piegādes ķēdes vadītājs Ainārs Grīnvalds norādīja, ka bojājumi nav tik lieli, lai mainītu piedāvājumu, bet mežizstrādes ierobežojumi vasaras garumā radījuši izaicinājumus ar piegādēm.
"Tika aizliegts cirst audzes apkārt vērtīgām egļu audzēm, kuras mēs pasargājām, bet mūs visvairāk ietekmēja tas, ka nācās samazināt arī kopšanas cirtes, un tas izraisīja problēmas ar dažādu produktu izpildēm. Ne lielas problēmas, bet lielāko dimensiju audzēs, kur ražojam egles un priedes mietus, radās produktu iztrūkums un nācās līguma saistības pildīt par vienu mēnesi ilgāk. Un otrs risks ir tas, ka
mizgraužu bojātie koki ātrāk bojājas un zaudē kvalitāti, un tad izaicinājums ir tos ātrāk nocirst, lai piegādātu klientiem,"
situāciju skaidroja Grīnvalds.
Grīnvalds prognozēja, ka mizgraužu bojājumu apjoms ik gadu arvien progresēs, jo klimata izmaiņas ir šim kaitēklim labvēlīgas. Nocērtot bojāto koku laikus, to vēl var izmantot zāģmateriālu iegūšanai, bet, kokam ilgāk stāvot, tas var būt izmantojams vien malkai.
Sarūk pieprasījums un cenas
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norādīja, ka kvalitatīvas koksnes pieejamība pagaidām nav samazinājusies egļu kaitēkļa izplatības dēļ.
"Jā, mizgrauzis pazemina koksnes kvalitāti, bet deficīta šobrīd nav. Tajā brīdī, kad redzēsim patiesos bojājumus nākamajā sezonā vai jau ziemā, tad gan var pieaugt sauskaltušās koksnes piedāvājums tirgū, kas, no vienas puses, ir slikti mežu īpašniekiem, jo koksne pilnīgi noteikti nemaksās to pašu, ko maksā zāģbaļķis, un tajā pašā laikā enerģētikas sektoram un vēl dažādu citu produktu ražotājiem tas radīs vairāk iespēju, bet ir skaidrs, ka tas nav mūsu mērķis, jo mūsu mērķis ir no katra zemes hektāra iegūt maksimālo vērtību," skaidroja Bukonts.
Viņš atzina, ka
mizgraužu postījumu ietekmi uz kopējo tirgus situāciju šobrīd ir sarežģīti novērtēt, jo vienlaikus tirgū ir zemāks pieprasījums pēc koksnes nekā gadu iepriekš un arī cenas ir samazinājušās.
"Ja runājam par zāģbaļķu piegādēm, tad tirgū pastāv arī ilgtermiņa un vidēja termiņa attiecības, un tās arī vairāk vai mazāk nosedz pamata vajadzības pēc šīs koksnes. Koksne ir arī pietiekami dārga, jo šie līgumi tika noslēgti pilnīgi citā tirgus situācijā. Vairāk vai mazāk pārstrādes uzņēmumi savas vajadzības pēc resursa izpilda caur šiem līgumiem. Tāpēc pašlaik ir salīdzinoši mazāk aktīvs privāto mežu tirgus, ko var redzēt arī cenu lapās, jo redzam zemāku iepirkuma cenu, un ir arī zāģētavas, kas augustā savus iepirkumus praktiski pārtraukušas," turpināja federācijas pārstāvis.
Reālos bojājumus var sākt pamanīt tikai tagad
Savukārt Mežu īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks vērtēja, ka, neskatoties uz sauso vasaras sākumu, mizgraužu populācija attīstījusies lēnāk un nav radījusi katastrofālas sekas privātajās mežu platībās.
Viņš prognozēja, ka bojāti vairāki tūkstoši mežu hektāru, bet mežu īpašnieki tikai tagad sāk vizuāli pamanīt bojātos kokus.
"Koksnes cenas ir zemākas par 30–40%, nekā tas bija pērn. Ja mežs nav liels, tad īpašnieks, protams, grib sagaidīt labāko brīdi, kad ir augstākās cenas. No vienas puses, tas apliecina, ka mežu īpašnieki bijuši piesardzīgi, bet, no otras puses, tas, iespējams, nav bijis tik pozitīvi, jo, ja ir šie svaigi bojātie koki, tad labākā reakcija ir tos ātri izcirst, lai mizgrauzis neizplatās tālāk," norādīja Muižnieks.
Būtiskākie egļu astoņzobu mizgraužu bojājumi šogad fiksēti Gulbenes, Žīguru un Rēzeknes apkaimēs. Tāpat augsta bojājuma pakāpe saglabājusies arī Lubānas mitrājā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā, bet no jauna ievērojami postījumi fiksēti arī Pierīgā un Dienvidkurzemes novadā.
