ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padome tika nodibināta 2021. gada vasarā, dažus mēnešus pēc pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena nākšanas pie varas. Sākotnēji abas puses izteica ambiciozas ieceres tuvināt Briseles un Vašingtonas pozīcijas tādos stratēģiskos jautājumos kā piegādes ķēžu drošība, jauno tehnoloģiju standarti, tostarp mākslīgā intelekta jomā, kā arī tiešo ārējo investīciju izvērtēšana.
Tomēr, kā atzina ASV Vācijas Māršala fonda eksperts Pīters Spardings, prakse parāda, ka pat tad, kad pie varas ir Eiropai draudzīgie demokrāti, atrast kopsaucējus ir sarežģīti.
"Nav tā, ka mums vajadzētu risināt pamatproblēmas, lai izveidotu labas ekonomiskās attiecības. Bet ir kaitinoši redzēt, ka pārējo jautājumu risināšana ir praktiski apstājusies," norādīja Spardings.
Būtiskākais izņēmums ir palīdzība Ukrainai un sankcijas pret Krieviju. Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes paspārnē nodibinātās ekspertu darba grupas ir ļāvušas efektīvi koordinēt dažādu ierobežojumu ieviešanu, atbildot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Bet turpmākā palīdzība Ukrainai šobrīd ir iestrēgusi Kongresā. Šis jautājums ir sasaistīts ar iekšpolitiski nozīmīgo migrācijas un Meksikas robežapsardzības diskusiju. Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps iebilst pret jebkādiem kompromisiem ar Demokrātisko partiju.
Spardings atzina, ka arī citos jautājumos Eiropas Parlamenta un ASV prezidenta vēlēšanu tuvošanās neļauj cerētu uz lielu progresu.
"Šobrīd politiski neko daudz vairs nevar paveikt. Bet arī iepriekš mums ir pieredze ar lielām transatlantiskām tirdzniecības sarunām. Tās ilga līdz 2016. gadam un beidzās ar izgāšanos. Kopš tā laika ambīcijas ir krietni samazinājušās," atzina ASV Vācijas Māršala fonda eksperts.
Francijas prezidents Emanuels Makrons nesen ir sacījis, ka Eiropai vajadzētu apzināties, ka amerikāņiem galvenokārt rūp tas, kas notiek viņu valstī, un pēc tam tas, kas notiek Ķīnā. Vācijas Māršala fonda eksperts atgādināja, ka ASV pagriešanās pret Āziju ir sākusies jau ap 2010. gadu.
"Iepriekšējie ASV lēmumu pieņēmēji ir mēģinājuši mierināt Eiropas Savienību, ka viņi spēj vienaldzīgi iet un košļāt gumiju un ka viņi var vienlaicīgi pievērsties abām pusēm.
Ja atceraties, tad bija brīdis, kad tirdzniecības sarunas vienlaicīgi notika gan ar Āziju, gan ar Eiropu. Tā kā nevarētu teikt, ka vietējās amatpersonas būtu pilnībā aizmirsušas par Eiropu. To var labi redzēt situācijā ar Ukrainu. Līdz pašreizējai blokādei Kongresā ASV ļoti aktīvi iesaistījās šajā jautājumā. Turklāt Eiropā jau sen ir bažas, ka ASV vienā brīdī varētu attālināties. Tādēļ eiropieši nedaudz satraucas par to, ko viņi darītu, ja lielais brālis vairs viņiem nepievērstu tik daudz uzmanības," sacīja eksperts.
Pēc Spardinga domām, lielāka vēlme meklēt kompromisus tirdzniecības jautājumos Vašingtonā varētu rasties tad, ja Baidens tiks pārvēlēts uz otro termiņu.
"Daudzi politiķi ir sapratuši, ka tirdzniecības jautājumi nenes viņiem popularitāti. Tieši pretēji, tie varētu radīt viņiem problēmas, it sevišķi nozīmīgākajos štatos. Līdz ar to es nekad nebiju prognozējis, ka Baidens savā pirmajā termiņā varētu uzņemties kādus būtiskus riskus šajā jomā, jo ir arī daudz citu aktuālu jautājumu. Tas nav viņam obligāti vajadzīgs un nes sev līdzi daudzus riskus," sprieda ASV Vācijas Māršala fonda eksperts.
Ne mazāk sarežģītas diskusijas starp Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski un ASV tirdzniecības pārstāvi Katrīnu Taju turpinās arī par Trampa laikā ieviestajām nodevām Eiropas alumīnijam un tēraudam. Par spīti vairākkārtējām sarunām šo nodevu piemērošana ir tikai apturēta, nevis pilnībā atcelta.
