Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Latvijā ar valdības atbalstu īstenoti vairāki desmiti projekti, kuros pašvaldību katlu mājas mainīja kurināmo no gāzes uz šķeldu. Kopumā atbalstam bija pieteikti 34 projekti, kuri bija jāpabeidz līdz šī gada izskaņai, tomēr septiņi no tiem, iespējams, nefinišēs iepriekš noteiktajā laikā, līdz ar to Ekonomikas ministrija (EM) termiņu pagarinājusi līdz nākamā gada rudenim.
EM Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs pastāstīja, ka lielākā daļa no šķeldas katlumājām šajā apkures sezonā jau sāks darbu.
Viņš uzsvēra, ka šajos septiņos projektos, kas vēl nav pabeigti, nav nekādu problēmu vai aizķeršanos:
"Tie ir projekti, kurus mēs pastiprināti uzraugām un sekojam līdzi. Un mēs domājam, ka daļa no šiem septiņiem būs pabeigti, un daļai būs burtiski pēdējie papīri, nodošana ekspluatācijā, un tās būs janvāra pirmās dienas. Šis bija vairāk tāds tehnisks jautājums, lai mēs sekotu līdzi un turētu roku uz pulsa, jo testa režīmā lielākoties šīs katlu mājas jau darbojas."
Patērētāji izjutīšot dabasgāzes īpatsvara sarukumu
Siltuma patērētāji šajā ziemā pavisam noteikti izjutīs to, ka dabasgāzes īpatsvars siltumapgādē līdz ar jauno šķeldas katlu māju izveidi sarucis.
"Un arī mēs redzam, ka ir krietni samazinājušies siltuma tarifi. Protams, nav tik zemi, kā mēs gribētu, jo mēs vienmēr tos gribētu vēl zemākus. Bet salīdzinoši ar tiem pīķiem, kas bija iepriekšējā ziemā, kad valdībai bija jānodrošina atbalsts, lai nepārsniegtu maksātspēju, šobrīd mēs redzam, ka šī intervence ir devusi rezultātu, un kopumā siltuma tarifi ir atkāpušies no tiem augstumiem, kas bija iepriekšējā apkures sezonā," pauda Silovs.
Faktu, ka jaunu šķeldas katlumāju darbināšana šajā apkures sezonā nesīs taustāmu labumu iedzīvotājiem, uzsvēra arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis, "Jūrmalas siltuma" vadītājs Valdis Vītoliņš, sakot, ka pagājušajā gadā, kad energoresursu krīze sasniedza augstāko punktu, daudzi no šķeldas katlu mājas projektiem vēl bija tikai procesā:
"Ja pagājušā apkures sezonā tas pagāja bez ietekmes, tad šajā apkures sezonā katra no šīm katlumājām tomēr aizstās būtisku gāzes apjomu konkrētajā uzņēmumā. Tas tiesa. Tas tā šogad arī būs."
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā ar dabasgāzi saražoja apmēram pusi no mūsu valstī saražotā siltuma, bet šobrīd šī proporcija sarukusi, un apmēram 60% siltuma Latvijā iegūst, kurinot šķeldu.
"Faktiski jāatzīmē, ka šīs katlumājas tiek būvētās ne jau tikai tagad. Mēs konsekventi pēdējos 15–20 gadus ar to vien nodarbojamies, kā mainām gāzes katlumājas uz šķeldas. Bet tas, protams, arī ir atkarīgs no ziemas. Ja ir auksta ziema, tad parādās gāzes pīķi un tiek ieslēgti rezerves katli. Ja ir siltāka ziema, tad Latvijā ap 60% mēs jau varētu būt šķeldas pusē," norādīja Vītoliņš.
Pārsteigumus siltuma tarifā šoziem neprognozē
Vītoliņš prognozēja, ka šī ziema patērētājiem nenesīs pārsteigumus siltuma tarifā:
"Es domāju, ka šķeldas cena ir stabilizējusies un tā ir lētāka, salīdzinot ar krīzes laiku, respektīvi, pagājušo gadu, jo šobrīd šķeldas līmenis ir ap 25 eiro par megavatstundu, bet, protams, ka kurināmā cenas ir augušas, salīdzinot ar pirmskrīzes un pirms kara periodu."
Uz to norādīja arī biedrības "Latvijas Kokrūpniecības federācija" viceprezidents Kristaps Klauss, sakot, ka
šķeldas cena, salīdzinot ar pagājušā gada augstāko periodu, sarukusi vairāk nekā divas reizes.
"Nav iemesla gaidīt, ka šķeldas cena atgriezīsies uz zemākajiem punktiem, kad šķelda maksāja 15 eiro par megavatstundu vai pat vēl mazāk. Es gribētu teikt, ka pašreizējā cena, ņemot vērā dažādos faktorus, ir diezgan optimāla. Nevar noslēpt, ka šķeldas tirgotājiem ir prieks par to, ka ir beidzot iestājusies, ziema, kas šīm pēdējām novembra dienām ir netipiski auksta, bet mēs jau nezinām, kāds būs decembris un janvāris," komentēja Klauss.
Tomēr Klauss prognozēja, ka nav sagaidāms, ka šķeldas cena nokritīs līmenī, kāds bija pirms energokrīzes un pirms pandēmijas, jo pieprasījums ir pieaudzis un tas cenai neļauj strauji kristies.
