Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe vērtē, ka Latvijas koksnes produktu eksporta portfelī līdz šim dominēja zemas sarežģītības produkti. Tā kā koksnes resursi nākotnē samazināsies, jācenšas tos izmantot gudrāk un jārada tiem pievienotā vērtība.
"Līdz šim par augstas pievienotās vērtības produktu nepieciešamību un zināšanu ietilpīgām darbavietām runāja vairāk politiķi, ekonomisti, kas kopumā ir tāda tukša muldēšana, jo lielu seku no runām nav.
Un ir pilnīgi cits svars, kad par to runā un dara paši ražotāji, ka viņi virzās šajā augstāku pievienotās vērtības produktu virzienā un gatavi arī šiem izaicinājumiem, jo, protams, ka jebkāds inovāciju cikls – tas nav nekāds īstermiņš, tas ir daudzu gadu pūliņi un arī risks, un tas ir smags darbs, bet liels paldies ražotājiem, ka viņi ir gatavi šajā virzienā iet," uzsver Agnese Puķe.
Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts vērtē, ka meža nozare kopš Latvijas neatkarības ir veiksmīgi attīstījusies, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā atrasti jauni tirgi, tagad pienācis laiks spert nākamos soļus.
"Laiku pēc krīzes 2008. gadā esam izmantojuši, lai investētu tehnoloģiskajā attīstībā un infrastruktūrā, un tagad būtu pienācis tas brīdis, kad tiešām ir jāsāk iet sarežģītāku produktu virzienā," teic Artūrs Bukonts. "Tas, protams, ir risks, un tās ir lielas investīcijas, tie ir lielie uzņēmumi, kas to spēj izdarīt. Protams, ir arī ļoti būtisks atbalsts, kāds nāk varbūt no valsts vai Eiropas fondiem un tamlīdzīgi.
Ja mēs domājam tā nopietnāk par koksnes ķīmijas attīstību, par tiem produktiem, kas varētu aizstāt arī fosilos resursus pasaulē dažādos līmeņos, ir jāsaprot, ka tas prasīs vēl kādu laiku, jo tādu produktu attīstība parasti ir 5 [gadi], pat 15 gadus prasa."
Viens no vadošajiem kokapstrādes uzņēmumiem Latvijā ir "Stiga RM", kas apsaimnieko vairāk nekā 10 000 hektārus meža. Uzņēmuma īpašnieks Andris Ramoliņš stāsta, ka šobrīd uzņēmums Tukumā būvē jau trešo rūpnīcu un tajā tiks ražoti produkti ar augstu pievienoto vērtību: "Jo vairāk mēs to kociņu viļājam, to produktu, jo viņš dārgāks kļūst. Jo viņš kļūst dārgāks, jo tālāk mēs viņu varam eksportēt un mums nav atkarības uz piegādes ķēdēm, loģistikas izmaksām un tā tālāk, līdz ar to mēs varam savus augstvērtīgos produktus realizēt Austrālijā, Japānā, Amerikā, Kanādā."
Andris Ramoliņš uzsver, ka valstij jāturpina eksportspējīgo uzņēmumu atbalsta programma, bet, ieviešot automatizāciju un digitalizāciju, darba vietu skaits nepalielināsies, tā vietā jāpalielina darba algas. Tāpat no ēnu ekonomikas darba tirgū jāpalīdz atgriezties tiem, kas kopš 2008. gada krīzes strādā nelegāli.
"Jāatlaiž 2008., 2009., 2010. gada parādi cilvēkiem un jātaisa sava veida amnestija, un jāatgriež šie cilvēki legālajā darba tirgū, lai mēs varētu Latvijā turpināt attīstīt ražošanu.
Un es ticu tam, ka Latvija var kļūt par ražošanas lielvalsti," norāda Andris Ramoliņš. "Protams, ir ļoti svarīga vēl viena lieta. Ir nepieciešams, ko Ekonomikas ministrija ir paredzējusi, zaļais koridors, kas neļautu kādam vienam vai diviem indivīdiem, teiksim, bloķēt rūpnīcas celtniecību. Latvijā mums ir ļoti daudz viensētu un ļoti grūti ir atrast vietu industriālajai teritorijai, kurā vietā mēs varam būvēt, jo katrs saka – darbavietas, rūpnīcas vajag, bet tikai ne šeit."
Kokrūpniecības konference notiks katru gadu, un arī turpmāk tajā diskutēs par to, kā veicināt ātrāku rūpniecības attīstību meža nozarē.
