ĪSUMĀ:
- Jēkabpilī ar ES fondu atbalstu būvē divas jaunas šķeldas katlu mājas, cer uz lētāku apkuri.
- Aizkraukles novadā pārbūvē 10 katlu mājas, izmantos arī šķeldu, pāriet uz gāzes biržas cenu.
- Līvānos jau iepriekš pārgāja uz šķeldu – tas glāba iepriekšējā sezonā.
- Parādu īpatsvars ir dažāds, parādi auga arī pašvaldībās ar zemākiem tarifiem.
Jēkabpilī būvē divas jaunas šķeldas katlu mājas
Jēkabpils pilsētā divās vietās šobrīd būvē jaunas, ar šķeldu darbināmas katlu mājas. Siltumapgādes uzņēmums SIA "Jēkabpils siltums" īsteno divus projektus, kuru mērķis ir samazināt fosilā kurināmā lietošanu un palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā.
Abi projekti izmaksā vairāk nekā 9,2 miljonus eiro, un tie tiek īstenoti ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu.
Katlu mājas top Ķieģeļu ielā un Tvaika ielā, stāstīja SIA "Jēkabpils siltums" valdes loceklis Raits Sirmovičs.
"Ķieģeļu ielā šī katlu māja būs tāda, kas pilnībā aizstās esošās, ar gāzi apkurināmās katlu mājas vajadzības. Jauda būs pusotrs megavats, un tiks kurināts tikai ar šķeldu. Moderna, jauna katlu māja bez apkalpojošā personāla, automatizēta pilnībā. Otra katlu māja, ko būvē Tvaika ielā, arī pilnīgi jauna katlu māja ar jaudu jau astoņi megavati plus divi megavati – dūmgāzu kondensatora atgūtais siltums, tātad kopā 10 megavati. Arī šķeldas katlu māja, pilnībā automatizēta," stāstīja Raits Sirmovičs.
"Lielu daļu no gāzes vajadzībām nosegs šķelda, līdz ar to arī iedzīvotājiem potenciāli būs zemākas izmaksas, kas būs jāmaksā par piegādāto siltumu," viņš pieļāva.
Dabasgāzes cenu pieauguma dēļ pagājušogad jēkabpilieši piedzīvoja strauju siltumenerģijas cenas palielinājumu – no 65 eiro par megavatstundu janvārī līdz pat 170 eiro par megavatstundu novembrī un decembrī. Šobrīd, pateicoties labākai situācijai dabasgāzes tirgū, tarifs no 1. jūlija būs 91 eiro par megavatstundu, bet SIA "Jēkabpils siltums" pauž cerību, ka šā gada nogalē, kad darbu varēs uzsākt jaunās katlu mājas, tarifs varētu būt vēl zemāks.
Aizkraukles novadā pārbūvētas 10 katlu mājas
Arī Aizkraukles novadā siltumenerģijas ražošanas izmaksas negatīvi ietekmēja dabasgāzes cenas, tādēļ uzņēmums SIA "Aizkraukles siltums" jau pagājušajā gadā par saviem līdzekļiem veica vērienīgus pārbūves darbus 10 katlu mājās Aizkraukles novadā, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Bricis.
"Mēs uzstādījām paralēli esošajiem gāzes katliem mazajās katlu mājās cietā kurināmā katlus, kur ir iespējams kurināt ar šķeldu, ar granulām, ar kūdru – visu, kas ir smalks un ko var sadedzināt. Pirms šiem darbiem tajās katlu mājās, kur tika veikta rekonstrukcija, bija simtprocentīga dabasgāze. Pēc šiem darbiem bija simtprocentīga pāreja uz vietējo kurināmo. Šobrīd tā situācija ir tāda, ka dažas katlu mājas ir apturētas, jo nav vajadzīga siltā ūdens sagatavošana vasarā, bet divas katlu mājas ir atgrieztas atpakaļ un strādā ar dabasgāzi, jo šobrīd nav tik liela siltuma slodze, lai mēs darbinātu šos šķeldas katlus," stāstīja Edgars Bricis.
Tagad uzņēmums var izvēlēties kurināmo atbilstoši situācijai.
Tāpat "Aizkraukles siltums" ir noslēdzis vienošanos par biržas cenu dabasgāzei, jo fiksētā cena ir lielāka nekā biržas cena. Šīs darbības jau tagad devušas labu rezultātu, skaidroja Edgars Bricis.
"Mums lielākais tarifs bija pagājušā gada novembris, decembris – gandrīz 160 eiro, bet mēs skatāmies, ka uz 1.septembri, ja gāzes cenas biržā saglabāsies apmēram esošajā līmenī, mēs varētu piedāvāt iedzīvotājiem jau zem 70 eiro par megavatstundu... ne piedāvāt, bet tāds būs aprēķinātais tarifs, izejot no kurināmā cenām, kas ir nu jau uz pusi lētāk no tā, kas bija tajā smagajā brīdī," skaidroja Edgars Bricis.
Līvānos jau iepriekš pārgāja uz šķeldu – tas glāba iepriekšējā sezonā
Cita situācija ir Līvānos, kur jau ilgus gadus siltumenerģijas ražošanā tiek izmantota tikai šķelda. Tādēļ arī šobrīd SIA "Līvānu siltums" neveic vērienīgas izmaiņas katlu mājā.
Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle no "Latvijas attīstībai" stāstīja, ka iespēja kurināt ar šķeldu, ar vietējo kurināmo,
"mūs tiešām savā ziņā glāba pagājušajā apkures sezonā, jo tas cenu kāpums nebija tik milzīgs".
"Mūsu tarifs ir 76,32 eiro par megavatstundu. Kāds tas būs turpmāk, mēs neprognozējam vēl, jo vasaras sezonā notiek šķeldas iepirkuma procedūra. Mēs tad redzēsim, kādas būs kurināmā izmaksas, un tad varēs tālāk skatīties, kāda būs šī maksa, bet mēs ļoti ceram, ka drastiskas izmaiņas iedzīvotāju maciņos tas neradīs," pauda Kraukle.
Tarifi un parādi – atšķiras
Lai gan Līvānos ir viens no zemākajiem siltuma tarifiem valstī, gada laikā līvāniešu kopējais parāds par siltumenerģiju ir palielinājies par aptuveni 8% un sasniedz 500 000 eiro.
Toties Aizkrauklē, ņemot vērā veiktos uzlabojumus, parāds ir samazinājies par 25% un ir aptuveni 100 000 eiro.
Jēkabpiliešu parāds par siltumenerģiju, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 2,4% un ir gandrīz pusotrs miljons eiro.
Siltumenerģijas tarifi Latvijā ir ļoti dažādi. Šobrīd valstī viszemākais siltumenerģijas tarifs ir Krāslavā – 51 eiro par megavatstundu, savukārt visaugstākais tas ir Saulkrastos un Zvejniekciemā – 212 eiro par megavatstundu.
