ĪSUMĀ:
- Operators: Ar taru pēcsvētku dienās veiksmīgi tikts galā.
- Operators atzīst problēmu mazajos veikalos, gatavs taru izvest biežāk.
- Operators: Iebildumi nav pamatoti, nāk no tiem, kuri nevēlas pieņemt pārmaiņas.
- Lielajos veikalos taromātu apkalpošanai algo atsevišķus cilvēkus.
- Mazajos veikalos pārdevējiem jātiek galā ar papildu pienākumiem.
- PVD taromātu dēļ konstatē higiēnas prasību ievērošanas problēmas.
- Bet saķert kādu kaiti, saindēties vai inficēties to dēļ neesot iespējams.
"Depozīta iepakojumu operators" atzīst problēmu mazajos veikalos, tomēr saka, ka braukt pakaļ tarai varot arī biežāk.
"Tirgotāju iespējas, arī mazo tirgotāju iespējas ir ļoti atšķirīgas, ir tirgotāji, kuri negrib nodot iepakojumu katru dienu operatoram, jo viņiem ir, kur glabāt, savukārt tiem, kuriem nav [vietas uzglabāšanai], mēs šādu iespēju arī piedāvājam un braucam pakaļ biežāk," norādīja Stūrītis.
"Mūsu grafiks paredz braukšanu līdz pat sešas reizes nedēļā pakaļ iepakojumam, nodoto iepakojumu apjoms, tāds arī ir. Jebkuram tirgotājam vienmēr ir iespēja ārpus jebkāda grafika pieteikt arī ārkārtas izvešanu," norādīja Stūrītis.
Stūrītim gan šķiet, ka iebildumi neesot īsti pamatoti un tie nākot no tiem, kuri nevēloties pieņemt pārmaiņas.
Veikalu darbiniekiem tie ir papildu pienākumi – mainīt depozīta iekārtu tvertnes, veikt apkopi, gādāt par tīrību, lai nebūtu nepatīkamas smakas.
Stūrītis teica, ka atsevišķi tirgotāji iebilst pret depozīta sistēmu, vēloties atteikties no pienākuma pieņemt pārstrādājamo iepakojumu. Latvijā šī prasība gan attiecas tikai uz veikaliem, kuru tirdzniecības zona ir vismaz 60 kvadrātmetri.
Taču ienākumus no produktu izplatīšanas gūst visi tirgotāji, tāpēc atbildībai arī būtu jābūt kopējai, uzskata Stūrītis.
Mazie veikali ceļ trauksmi par depozīta sistēmu
Veikalu tīklā "Rimi" šogad Jāņu nedēļā nodots par miljons taras vienībām vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. Taču tīkls pieprasījuma pieplūdumam gatavojās laikus.
"Ir veikali, kuros tas ir kā daļa no papildu pienākumiem par attiecīgu samaksu, savukārt ir veikali, kur šis nododamās taras apjoms un arī pircēju plūsma ir lielāka, tur mums ir tieši atsevišķi algoti cilvēki, viens vai vairāki cilvēki, kas apkalpo tikai taromātu, ņemot vērā pircēju pieplūdumu un taras daudzumu," informēja "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.
Lielajiem tirgus dalībniekiem gan ir plašākas rīcības iespējas nekā daudziem citiem tirgotājiem.
Tikmēr mazajiem veikaliem, kuros ierīkots taromāts, skudras, mušas, dažviet pat prusaki, nepatīkama smaka un papildu slodze pārdevējiem šovasar ir ikdiena. Reģionos to nav daudz, tāpēc esošajos punktos tie piepildās ātri un krājas vietās, kur veikaliņi spēj atrast kādu telpu.
Latgalē esošā neliela veikala "Lats" pārdevējas Viktorijas Isajevas uzdevums ir ne tikai apkalpot klientus pie kases, bet arī atbildēt par taromāta apkalpošanu.
"Ja mēs viņu ikdienā netīrītu, ierastos taromāta inspektors, kurš tīra viņu reizi mēnesī; mums par to papildus neviens nemaksā," stāstīja pārdevēja.
Šis aparāts ir vienīgais tuvākajā apkārtnē, tādēļ cilvēki ved taru no blakus apdzīvotajām vietām, līdz ar to arī nododamo pudeļu daudzums ir liels.
Viktorija atzina, ka arī kaitēkļi ir kļuvuši par ikdienu, tiesa, šeit ir tikai mušas un skudras.
"Lūk, jau skudras parādījušās, lai gan mums viņu nebija. Mēs cenšamies uzturēt tīrību, paši pienāciet klāt, pasmaržojiet, var sajust smaku," par sadzīvošanu ar taromātu stāstīja pārdevēja.
Pilnos maisus ar taru pārdevēja nes cauri visam veikalam uz telpu, kurā glabā līdz laikam, kad pēc tiem ieradīsies apsaimniekotāji. Divu dienu laikā savākti gandrīz divdesmit maisi.
PVD: Nereti taromāti rada higiēnas problēmas
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atzīst, ka nereti konstatē higiēnas prasību ievērošanas problēmas saistībā ar taromātiem, tomēr saķert kādu kaiti, saindēties vai inficēties neesot iespējams, jo iepakojums ir aizvērts.
Uzņēmumus nesoda par taromātu higiēnas neievērošanu, bet ir rakstīti noteikumi par neatbilstību novēršanas termiņiem, skaidroja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga.
Kopumā Latvijā kopš sistēmas ieviešanas nodoti aptuveni 405 miljoni vienību.
KONTEKSTS:
2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus, un tā sāka darboties 2022. gada februārī. Konkursā nolēma sistēmu septiņu gadu periodā uzticēt SIA "Depozīta iepakojuma operators". Depozīta sistēmā var nodot tikai pudeles, kuras iegādātas ar Latvijas depozīta sistēmas marķējumu.
