Kaktiņš norādīja, ka septiņus gadus pēc kārtas ir pētīta iedzīvotāju attieksme pret kontrabandu. Jaunākās aptaujas, kas notika šogad maijā, rezultātus Kaktiņš raksturoja kā zīmīgus.
Proti, līdz pagājušajam gadam bija lēna, pakāpeniska tendence, ka iedzīvotāju attieksme pret kontrabandu kļūst negatīvāka. "Cilvēki arvien retāk teica, ka viņi paši pirkuši, un lēnām viņu attieksme kļuva arvien negatīvāka, noliedzošāka," pastāstīja Kaktiņš.
Savukārt jaunākajā aptaujā kāpis to cilvēku īpatsvars, kuru ģimenes locekļi vai draugi, paziņas pirkuši kontrabandas preces – cigaretes, alkoholiskos dzērienus, degvielu. Turklāt personīgi šādas preces pērn pirkuši 7% aptaujāto, šogad – 12%.
Kaktiņš to saista ar augsto inflāciju. Arī aptaujā kā iemesls kontrabandas preču iegādei tiek minētas to cenas – tās ir zemākas.
"Bet nav tā, ka viss fundamentāli ir mainījies un sagāzies. Procenti ir auguši salīdzinoši nedaudz, tomēr auguši," piebilda SKDS direktors.
Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzina - lai gan rādītāji aug, kontrabandas preču patēriņš nav tik augsts, lai negatīvi ietekmētu kopējo ekonomisko situāciju.
"Cilvēki ir spiesti meklēt kaut kādus veidus kā pielāgoties, jo skaidrs, ka ienākumu kāpums netiek līdzi un arī situācija, teiksim, darba tirgū ir gana laba. Bezdarbs ir 5,5 % un algu kāpums pirmajā ceturksnī bija 12 %. Cenas ir augušas ātrāk un, protams, situācijas ir dažādas, kas veido motivāciju ietaupīt un kontrabandas preču iegāde ir viens no tiem veidiem," skaidroja Āboliņš.
Lai aktualizētu jautājumu par nelegālo tirdzniecību un rastu problēmai risinājumus, trešdien, 28. jūnijā, uzņēmēji, dažādi eksperti no akadēmiskās vides, banku sektora un arī tiesību aizsardzības iestādēm pulcēsies forumā "Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi". Šajā sanāksmē pievērsīs uzmanību arī tam, kāda ir sabiedrības attieksme pret kontrabandu.
