Zviedrijas uzņēmuma pārstāvis šonedēļ Liepājā apskatīja jaunās matraču rūpnīcas telpas. Drīz šeit tiks novietotas nepieciešamās iekārtas un sāksies ražošana, gadā sākotnēji izgatavojot 15 līdz 16 tūkstošus medicīnisko matraču, pēc kuriem liels pieprasījums esot gan Zviedrijā, gan Austrālijā. Uzņēmuma izsludinātajām 12 vakancēm pieteikušies jau vairāk nekā 100 cilvēku.
Uzņēmuma "Care of Sweden" vadības pārstāvis Pjērs Andersons skaidroja, ka Latvija ražotnes izveidei izvēlēta arī zemo izmaksu dēļ, bet ne tikai: "Atalgojums šeit ražošanā nodarbinātajiem cilvēkiem ir aptuveni par pusi mazāks nekā Zviedrijā. Protams, zemākas izmaksas ir iemesls, kāpēc izvēlējāmies Latviju, es to neslēpju, bet ne tikai tāpēc. Latvija nav lētākā valsts.
Ja skatītos tikai izmaksas, mēs izvēlētos citu valsti, taču mums nepieciešami prasmīgi darbinieki, kas mums palīdzēs augt, attīstīt biznesu, un te tādi ir."
Tieši darbinieku trūkums Zviedrijā un augošais pieprasījums pēc gatavās produkcijas uzņēmumam licis izlemt par jaunu ražotni citā valstī. Liepājas pluss investora skatījumā ir arī osta un Speciālās ekonomiskās zonas nodokļu politika. Tāpat būtisks arguments bijusi iespēja izveidot ekonomiski izdevīgas izejvielu piegādes ķēdes.
Ražotnes vadītājs Matīss Kaņeps norādīja, ka piegādātājus meklē gan Baltijas reģionā, gan Eiropā: "Mums ir no Tālajiem Austrumiem dažādas piegādes, bet šobrīd jau sāk ražot Ventspilī piegādes mums. Uzņēmums aktīvi strādā, lai tā piegādes ķēde būtu pēc iespējas īsāka."
Interese darbībā biznesa parkos
Liepājas industriālo zonu attīstītāji novērojuši, ka ārvalstu investoriem ir liela interese uzsākt darbību tieši biznesa parkos, kur daudzi nomā telpas, kamēr laika gaitā izaug līdz savas atsevišķas rūpnīcas celtniecībai. Novērots, ka izaugušas arī ārvalstu investoru prasības.
Vecās Ostmalas biznesa parka valdes loceklis Jānis Akerfelds uzsvēra, ka pirms tam gan telpas ir jāizremontē, jo "neviens jauns nomnieks nav gatavs ienākt padomju laiku ēkā". Tas prasa investīcijas no pašiem biznesa parku saimniekiem, kuri aprēķinājuši, ka remontēt padomju laiku ražotnes ir dārgāk, nekā tās nojaukt un vietā uzcelt jaunas. Tā arī vairākos parkos tiek darīts, un ārvalstu investoru interese uzsākt biznesu Latvijā tiek raksturota kā lēni pieaugoša.
LIAA Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Vilis Zinkevičs pastāstīja, ka
Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir priekšrocība vēja un saules parkiem, tāpēc liela daļa investīcijas projektu ir viedās enerģētikas projekti.
Tikmēr Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Linda Helmane norādīja, ka plaisa starp Latvijas piesaistīto investīciju apjomu salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju arvien palielinās: "Trūkst skaidru valsts līmeņa prioritāšu vīzijas, enerģētikas attīstības plāna. Darbaspēka trūkuma jautājumā joprojām nav skaidra plāna, kā ar šiem jautājumiem tiksim galā."
Šogad Latvijā reģistrēts 41 ārvalstu investīciju projekts, un jau vairākus gadus visvairāk ieguldījumu nāk no Skandināvijas un Vācijas. LIAA informēja, ka nosprausts mērķis no 2023. līdz 2025. gadam Latvijai piesaistīt ārvalstu investīcijas 2 miljardu eiro apmērā.
