Ieviest tūrisma nodevu Rīgā nolēma 2019. gadā. To plānoja jau no 2021. gada, taču plānus koriģēja Covid-19 pandēmija. Šogad to beidzot ieviesa. Nodevas likme no 1. janvāra līdz oktobra beigām ir viens eiro par nakti, bet ne vairāk par 10 eiro par kopējo uzturēšanās laiku. Savukārt no novembra līdz gada beigām summa ir 89 centi par nakti, bet ne vairāk par 8,90 eiro par kopējo uzturēšanās laiku. To pieskaita pie naktsmītnes rēķina, un viesnīcām reizi ceturksnī tas jāatmaksā pašvaldībai.
Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" ("LiveRiga") direktora vietniece Ieva Lasmane pauda: "Skaidrs, ka viesi šeit uzturas vidēji divas naktis, citreiz vairāk. Arī rēķinot kopējo uzturēšanās ilgumu un kopējās izmaksas, teiksim, lai ceļojot diviem vai trijiem nav pārāk augstas. Lai šī nodeva būtu nenozīmīgs maksājums visa ceļojuma ietvaros."
Par nodevas ieviešanu ar viesnīcu nozari tika diskutēts daudz. Tā noņem slogu no pašvaldības budžeta un uzņēmējiem, jo par tūrisma mārketinga naudu tūristi samaksā paši. Turklāt nauda tiek investēta atpakaļ nozarē, norādīja "LiveRiga".
Šī gada uzstādītais mērķis bija iekasēt 800 tūkstošus eiro, taču ieņēmumi bijuši krietni lielāki – par pusmiljonu eiro vairāk. Šogad nauda jau ir ieguldīta.
"Šos 800 tūkstošus mēs investējām atpakaļ. Viena no lietām ir darījuma tūrisma atbalsta programma, kur aizgāja aptuveni 225 tūktoši. Tad bija vairāki pasākumi, kas bija sadarbība ar uzņēmējiem – Vecrīgas modināšanas nedēļa un citas aktivitātes. Dziesmu svētku restorānu pasākums, un savukārt pārējais finansējums tika ieguldīts mārketingā," sacīja Lasmane.
Tāpat 200 tūkstošus eiro plānots tērēt darījuma tūrisma atbalsta programmai, 300 tūkstošus – mārketinga kampaņām, sadarbojoties ar aviokompānijām un dažādiem pasaules tūrisma ceļvežiem, 400 tūkstošus – atbalstam lielu starptautisku pasākumu rīkošanai Rīgā, un atlikušo daļu – mārketingam.
Lielākoties viesnīcu nozare to vērtē pozitīvi. Tas pamatā tāpēc, ka Latvijā tūrisma mārketingā ieguldītie līdzekļi ir nepietiekami, uzsver Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija.
Asociācijas prezidents Andris Kalniņš norādīja: "Ir jāgulda tūrisma mārketinga aktivitātēs. Ir jāseko līdzi. Latvija ļoti maz iegulda vispār valstiskā līmenī. Mums ir budžets mārketinga tūrisma aktivitātēm kādi trīs miljoni. Lietuvā tie ir 6,5 miljoni, Igaunijā – 8,5 miljoni. Ja mēs neinvestēsim šo naudu, tad mēs turpināsim būt tur, kur esam."
Tūrisma nodeva Rīgā ir jāmaksā arī vietējiem iedzīvotājiem. Asociācijas prezidents skaidroja, ka sākotnēji mītņu apmeklētājiem bija sašutums par nelielo cenu pieaugumu.
"Bija visādi incidenti, cilvēki teica – es pie jums pirms mēneša atbraucu, tad nebija jāmaksā, tagad ir jāmaksā... Kā jau teicu – tas viens eiro nav būtiska maksa un pa lielam nav dzirdētas nekādas problēmas, ka kāds sūdzētos, ka tā ir jāveic. Tā ir normāla prakse citās pilsētās, galvaspilsētās," teica Kalniņš.
Nākamgad galvaspilsēta plāno palielināt budžeta mērķi un investēt tūrisma nozarē vairāk.
Arī uzņēmuma "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija uzsvēra, ka tūrisma nodeva ir daudzās valstīs, un, ja iegūto naudu pēc tam investē lielākai Rīgas atpazīstamībai un mārketingam, tad tā ir vērtējāma pozitīvi.
"Ja mēs skatāmies uz to, cik liela nozīme tāda vidējā tūrista tēriņos šādai nodevai ir, tad tā ir salīdzinoši maznozīmīga. Ja Centrālā statistikas pārvalde rēķina, cik viens tūrists parasti vienā dienā Latvijā iztērē, ņemot vērā inflāciju, kas ir bijusi pēdējos gados, tad tie šobrīd varētu būt ap 60, 70 eiro, un tad attiecīgi, ja nodevas apjoms, teiksim, ir šis viens eiro, tad tie ir apmēram 1,5 % no tiem visas dienas tēriņiem, kas ir diezgan nenozīmīgs apjoms," skaidroja Zorgenfreija.
Šogad prognozē, ka Rīgas tūrisma nodevā iekasēs 1,4 miljonus eiro.
