Rēzeknes domes 3 miljonu eiro iztrūkumam izdevumu segšanai uzmanību pievērsusi gan Finanšu ministrija, gan pašvaldību darbu pārraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. To Finanšu ministrija prasīja iesniegt jau pirms Jāņiem, taču pēc termiņa pagarināšanas to sagaida augusta sākumā.
Bažīgs par radušos situāciju ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks no "Apvienotā saraksta". Viņš sarunā ar Latvijas Radio stāstīja, ka sagaidīs Finanšu ministrijas vērtējumu par Rēzeknes pašvaldības plānu budžeta situācijas stabilizēšanai ilgtermiņā. Atkarībā no Finanšu ministrijas vērtējuma Sprindžuks varētu rosināt plašāku auditu Rēzeknes vietvarā.
Pašlaik neatbildēts jautājums ir par to, vai Rēzeknē sadārdzinājumu piedzīvojušā atpūtas kompleksa būves dēļ necietīs pašvaldības pamatfunkcijas, tajā skaitā izglītība un sociālā palīdzība.
"Tur ir lavīnas risks, jo viņi būvē tādu kā SPA kompleksu, ar ko īsti nevedas, ir sadārdzinājumi, un, ja nevar nosegt kārtējo maksājumu, var nākties atdot jau saņemto naudu.
Te ir tiešām stāsts pēc būtības, kā tiek vadītas pašvaldības finanses.
Kur valstij ir svarīgs sakārtots skolu tīkls, sabiedriskie pārvadājumi starp skolām – saimnieciskas, likumā pašvaldībām noteiktas obligātās lietas. Vai nav tā, ka pašvaldība aiziet uz priekiem, bet pamata lietas paliek novārtā, un vai, savelkot jostu, necietīs pamata uzdevumi? Man izskatās, ka tur prasās audits pēc būtības, kas notiek ar finansēm," sacīja Sprindžuks.
Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" pašvaldības finanšu stabilizācija veicama, ja konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
- pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parāda saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma;
- pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības;
- pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības.
Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu.
Šādu revīziju Sprindžuks varētu rosināt, ja Finanšu ministrija nolemtu sākt Rēzeknes pašvaldības finanšu stabilizācijas programmu.
Tas nozīmētu, ka ilgākā laikā rūpīgi uzraugot visus pašvaldības izdevumus. Šādu praksi agrāk pieredzējušas vairākas pašvaldības, tajā skaitā Sprindžuka kādreiz vadītā Ādažu dome.
Neatrodot 3,3 miljonus eiro atpūtas kompleksa sadārdzināto būvdarbu pabeigšanai, Rēzeknes vietvaras finansiālās nepatikšanas var tikai pieaugt. Tādā gadījumā varētu nākties atmaksāt jau izmantotos 5 miljonus eiro no Eiropas struktūrfondu finansējuma.
Informācija par samilzušajām Rēzeknes valstspilsētas budžeta nedienām, kas varētu novest arī līdz darbinieku skaita mazināšanai, bijis Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoram Normundam Audzišam. Viņš pastāstīja, ka šī situācija ir netipiska un citās lielajās pilsētās tāda nav vērojama.
"Pēc būtības finanšu vadība katrā pašvaldībā notiek pēc atbilstoši likuma normām un pēc būtības nekādiem draudiem nevajadzētu būt. Ja tie parādās, tad izlec pēdējā brīdī, tad kad neko iekšēji vairs nevar izdarīt. Nav zināms, ka vēl kādā pašvaldībā būtu šāds finanšu iztrūkums," sacīja Audzišs.
Finanšu ministrijā apstiprina, ka tik lielas kredītsaistības un kavēti maksājumi kā Rēzeknē citām Latvijas pašvaldībām neesot. Vienlaikus Euribor likmju vairākkārtējā pieauguma dēļ šajā gadā vairākām pašvaldībām jārēķinās ar jostas savilkšanu, brīdina Sprindžuks.
"Euribor celšana ļoti sāpīgi sit tām pašvaldībām, kam ir lieli aizņēmumi.
Tā pilnīgi noteikti ir Pierīga, kur pašvaldības ceļ skolas un bērnudārzus. Tas, kas pagājušajā gadā kredītā bija viegli paceļams, šogad ir četrkāršojies. Līdz ar to sanāk, ka šis pašvaldībām ir budžeta taupības gads," sacīja Sprindžuks.
Tikmēr Finanšu ministrija tuvāko nedēļu laikā gaida Rēzeknes domes apstiprinātu rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. To ministrija ņems vērā, pieņemot lēmumus par jaunu aizdevumu piešķiršanu, tostarp arī par nepieciešamajiem 3,3 miljoniem eiro rekreācijas centra būvniecības pabeigšanai pie Kovšu ezera.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst 3 miljonu eiro. Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai.
Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.
