Jautāts par uzņēmēju bažām saistībā ar ES Atveseļošanas plāna kavēšanos digitālās transformācijas jomā Latvijā, Ministru prezidents atzina, ka ir iepazinies ar uzņēmēju organizāciju vēstulēm un paustajām bažām saistībā ar vienas konkrētas Ekonomikas ministrijas izstrādātas programmas atbalsta novilcināšanu.
"Tā lieta [CFLA atveseļošanās plāna programmu kavēšanās] nav tikai melna un balta. Daži no tiem uzņēmējiem, kas sūdzas, ka naudu nepiešķir, paši ir tie, kas ir pie lēmējiem, kam piešķirt naudu. Tā nav normāla prakse Eiropā, tas nebūtu pieļaujams," piebilda Kariņš.
Pēc viņa teiktā, "īstā kļūda" CFLA darbā attiecībā uz šīs atbalsta programmas ieviešanu ir tā, ka aģentūra nezvana trauksmes zvanus, ka tā nevar darīt, bet mēģina kaut kā izlīdzēties.
"Mums pat varētu būt otrādi – valstij būtu, iespējams, jāatmaksā Eiropai nauda, kas jau ir izmantota. (..) Šī ir arī CFLA problēma, bet Ekonomikas ministrijas izstrādātā programma, pēc Eiropas Komisijas vērtējuma, nav pareizi uzstādīta pašā saknē," skaidroja Ministru prezidents.
Viņš atzina, ka Finanšu ministrija sarunās ar Eiropas Komisiju mēģina atrast risinājumu.
KONTEKSTS:
Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas, norādot uz ANM programmu ieviešanas kavēšanos, šomēnes aicināja nomainīt CFLA vadību un attiecīgās Finanšu ministrijas amatpersonas.
Publiski izplatītajā vēstulē organizācijas norādījušas, ka Latvijas ANM plānā iekļautās ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas, digitālās transformācijas programmas netiek ieviestas plānotajos termiņos. Līdz ar to nav pieejamas investīcijas, kas tik ļoti nepieciešamas Latvijas izaugsmei un attīstībai. Latvijas ekonomiskais izrāviens tiekot kavēts no valsts pārvaldes puses, koncentrējoties uz birokrātiskiem procesiem un formālismiem, nevis mērķi un rezultātiem, norādīja uzņēmēju organizācijas.
Ja Latvija izpildīs visas prasītās reformas, valstij kopumā pieejamais finansējums no ANM būs 1,82 miljardi eiro. Ieguldījumi plānoti investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanai, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī vēl vairākās citās jomās.
Martā finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pauda bažas par būvniecības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares jaudu, lai realizētu projektus par Latvijai pieejamiem ES fondu un ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļiem. Būvnieki problēmas atzīst, bet informācijas tehnoloģiju nozare noraida pārmetumus.
