Pēc ilgām diskusijām 22. oktobra vēlā vakarā Luksemburgā Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) nozares augsta līmeņa ekspertu sanāksmē tika sagatavots kopīgs Baltijas valstu priekšlikums par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2024. gadam. Ar šo vienošanos BALTFISH ierosināja nozvejas kvotu ievērojami mazāku samazinājumu reņģēm un brētliņām, salīdzinot ar EK piedāvājumu, kas paredzēja pat reņģu specializētas zvejas slēgšanu Baltijas jūrā.
BALTFISH valstu panākto kompromisa priekšlikumu ilgstošu diskusiju gaitā 23. un 24. oktobrī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē akceptēja arī EK un ES Padomes prezidējošā valsts – Spānija, kas attiecīgi piedāvāja izmaiņas 2024. gada nozvejas kvotās. Panāktais kompromiss 24. oktobrī tika vienprātīgi apstiprināts ES Padomē.
Rezultātā Latvijai noteikts mazāks samazinājums reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā – 43%, nevis 60%, kā to rosināja EK. Turklāt 2024. gadam netiek ieviests ierobežojums reņģes zvejot tikai kā piezveju citu sugu zvejā, ar ko tiek atvieglota zvejniekiem jau tā sarežģīto zvejas prasību izpilde.
ZM norādīja, ka tādējādi izdevies palielināt Latvijas kvotu reņģu nozvejai par 227 tonnām. Skarbajā situācijā ar Baltijas jūras reņģu krājumiem, kā to raksturo zinātnieki, arī šādam uzlabojumam esot vitāla nozīme, lai zvejnieki varētu sekmīgāk turpināt brētliņu zveju, kurā reņģe veido nelielu piezvejas daļu.
Savukārt brētliņu nozvejas kvotai izcīnīts ievērojami mazāks samazinājums, nosakot to 10%, nevis 23% apmērā, kā paredzēja sākotnējais EK priekšlikums. Tādējādi izdevies palielināt Latvijas kvotu brētliņu nozvejai par 4037 tonnām, salīdzinot ar sākotnējo EK priekšlikumu.
Latvija kopā ar Igauniju uzsvēra arī to, ka Rīgas līča reņģēm plānotais nozvejas kvotu samazinājums – 20% – ir lielāks, nekā to nosaka zinātne. Šim zivju krājumam zinātnes rekomendācijas pieļauj ne vairāk kā 17% samazinājumu. Pat 3% zvejas iespēju atšķirība nozīmē Latvijai 778 tonnu reņģu.
Lašu un mencu krājumiem tāpat kā iepriekšējos gados 2024. gadā tiek atļauta tikai to piezveja piekrastē un citu sugu zvejā. Šo sugu specializēta zveja nav atļauta jau kopš 2020. gada. Turklāt lašu piezvejas kvota 2024. gadam tiek samazināta par 15%, un Latvijai tā veido 7113 gabalus. Tas ir pietiekami, lai segtu Latvijas zvejnieku lašu piezvejas vajadzības jauktajā dažādu sugu zvejā piekrastē.
Provizoriskās Latvijas zvejas iespējas 2024. gadam (salīdzinot ar 2023. gadu):
- Rietumu daļas menca (22.–24. apakšrajons) 12 tonnas tikai piezvejai – -33%,
- Austrumu daļas menca (25.–32. apakšrajons) 51 tonna tikai piezvejai – 0%;
- Reņģe Baltijas jūrā 1119 tonnas – -43%,
- Reņģe Rīgas jūras līcī 20 430 tonnas – -17%,
- Brētliņa 27 807 tonnas – -10%,
- Lasis 7113 gabali tikai piezvejai – -15%.
Latvijas Zemkopības ministrija gandarīta par vienošanos, vides aktīvisti iebilst
ES vides, okeānu un zvejniecības komisārs Virginijs Sinkēvičs norādīja: "Šīsdienas lēmums netika pieņemts nedz viegli, nedz vienkārši. Bet uz mums gulstas atbildība noteikt zvejas iespējas tādā līmenī, kas palīdzētu krājumiem atjaunoties, lai no tā iegūtu mūsu zvejnieki un piekrastes iedzīvotāji. Tomēr krājuma atjaunošanai ir nepieciešama arī aktīva rīcība, lai risinātu bēdīgu vides stāvokli Baltijas jūrā. Tā sastopas ar daudziem vides izaicinājumiem, kas rodas no eitrofikācijas un pieaugošās jūras temperatūras, ko izraisa klimata pārmaiņas."
Vides aktīvisti no organizācijas "Riskam pakļautās jūras" uzskata, ka samazinājumi ir nepietiekami un panāktais kompromiss ir pretrunā ar ES likumiem un apdraud jau tā sliktā stāvoklī esošās ekosistēmas. Īpaši apdraudētas, viņuprāt, ir siļķes.
Tikmēr Latvijas atbildīgā ministrija ir gandarīta, ka ir izdevies panākt mazāku nozvejas samazinājumu, nekā iepriekš rosināja EK.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja: "Tas lielākais un svarīgākais, kas mūsu zvejniekiem ir, – reņģe gan Rīgas jūras līcī, gan Baltijas jūrā, un brētliņa. Ja runājam, piemēram, par brētliņu, tad komisija piedāvāja 23% samazinājumu, bet mēs sarunu rezultātā panācām 10%. Protams, ka Baltijas jūras valstīm ir svarīga ilgtspēja un ka zivju resursi neizsīktu. Visi ieteikumi, kas bija no zinātniekiem, ir ņemti vērā. Mūsu apkopojumā ir redzams, ka samazinājumi ir, jo zinātnieki redz, ka ir resursu samazinājums, bet viņi ir tādā robežā, kā iesaka zinātnieki."
