Līdz karam Ukrainā neviens nebija aizdomājies, ka mazos 1. klases dronus iespējams padarīt par nāvējošiem ieročiem. Šādi droni, pie kā var pievienot granātas, kara laikā parādās arvien vairāk. Bet ir veidi, kā tos var notvert, – kas gan nav ne lēti, ne vienkārši.
Lai naidīgus dronus pamanītu jau pa gabalu, nepieciešami sensori. Piemēram, "Saab" radars ir mobils, to var ielikt automašīnā-pikapā, tas var strauji pārvietoties, ja nepieciešams. Radars var pamanīt nelielu dronu 2 kilometru attālumā teju uzreiz pēc tā pacelšanās.
Kad drons identificēts, tad ir četri veidi, kā naidīgo dronu neitralizēt. Uz to iedarboties kinētiski jeb nošaut ar, piemēram, "Stinger" vai līdzīgu ieroci. To var neitralizēt, izmantojot tā dēvēto "džameru", kas ir ierocis, kas elektromagnētiski "kliedz" uz dronu tik skaļi, ka tas zaudē saziņu ar savu operatoru.
"Mēs traucējam komunikāciju starp operatoru un dronu – kad sakari tiek pārtraukti, tad drons parasti paliks "karājoties" gaisā, cenšoties atjaunot sakarus vai atgriežas pie operatora," stāstīja "Blue Halo" pārstāvis Lerijs Sazerfīlds.
Divi minētie dronu neitralizēšanas veidi plaši tiek attīstīti un izmantoti arī Ukrainā.
Trešais veids ir drona kontroles pārņemšana, ko vizuāli ir grūti pamanīt.
Ceturtais veids ir tā dēvētā noķeršana tīklā. Tā sākotnēji tika izstrādāta lietošanai pilsētvidē, it īpaši lidostu, ēku un citas infrastruktūras aizsardzībai, kur dronu notriekšana ar ieroci nav iespējama. Tīklu metodi var izmantot arī konvoju aizsardzībai.
"Mēs zinām, ka Ukrainā cilvēki bieži vien zina stundas iepriekš, no kurienes un kad droni gaidāmi. Šādā situācijā šī sistēma var būt noderīga," bilda Helmuta Šmita universitātes inženierzinātņu profesors Gerds Šols.
Šobrīd jaunas dronu apturēšanas tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi ātri. Arī tāpēc, ka Ukrainā novēroti droni, kas neizstaro ne GPS signālu, ne radiofrekvenču signālu un līdz ar to tie ir grūtāk pamanāmi un neitralizējami ar jau ierastajiem ieročiem.
"Šobrīd mēs tiekam galā ar 85–90% no dronu radīto draudu scenārijiem, ko redzam ne tikai Centrāleiropā miera laikā – mums ir arī cieša saikne ar kara situāciju Ukrainā. Mēs no viņiem daudz mācāmies. Jā, ir tāda kā kaķa un peles spēle – attīstības cikls Ukrainā ir ļoti straujš – apmēram trīs nedēļas," pauda "Argus Interception" vadītājs Kristians Šonings.
Piemēram, Nīderlande savos bruņotajos spēkos jau izveidojusi antidronu vienību.
Arī Latvijas bruņotie spēki aktīvi iekļāvušies dronu neitralizēšanas sistēmu izstrādē, un piedalās NATO organizētajās mācībās, kur kopā tiekas gan militārie eksperti, gan nozares pārstāvji.
NATO komunikācijas un informācijas aģentūras vadošais zinātnieks Kristians Komans norādīja: "Latvijas komanda ir viena no vadošajām NATO attiecībā uz pretdronu risinājumiem. Viņiem ir augstas klases eksperti šajā jomā."
Naidīgi droni arvien bieži parādoties arī vietās, kur Rietumeiropā tiek apmācīti Ukraiņu karavīri. To lidojumu veids ir līdzīgs tam, kāds novērots Krievijas frontes pusē. Tiek uzskatīts, ka šie droni cenšas arī psiholoģiski ietekmēt ukraiņu karavīrus, tāpēc izaicinājumu joprojām netrūkst.
