Durbes apkārtnē Lieģos ir nedaudz vējains laiks, taču drons var pacelties un lidot virs rapšu lauka. Ņemot vērā vēja ātrumu, drons tiek pacelts tikai divu metru augstumā virs augošajiem rapšiem un apstrādā rapšus četru metru platumā, šoreiz izmantojot ūdeni. Lauks ir ieprogrammēts, un atliek vien vērot, kā drons pats dara savu darbu.
SIA "Agtech" dronu speciālists Miks Freimanis stāsta, ka neliels skaits zemnieku Latvijā dronus jau izmanto. "Lauksaimnieki varētu būt kādi padsmit. Izmanto tieši bioloģiskos līdzekļus, populārāka ir tieši starpkultūra. Piemēram, lauki ir mitri, kā pagājušā gadā pēc lietavām ar traktoru nevarēja uzbraukt. Var sēt starpkultūru, pirms vēl novākta raža."
Latvijā šādas tehnoloģijas jau piedāvā vairākas kompānijas, un interese jūtama arī Dienvidkurzemē, jo demonstrējumus vērot ieradušies ap 50 apkārtnes lauksaimnieku.
Dronu darbības paraugdemonstrējumi notiek "Durbes grauda" teritorijā. Kāpēc šīs tehnoloģijas zemniekiem saistošas, stāsta "Durbes grauda" agronoms Jānis Pelnēns:
"Drons var mainīt lietas, piemēram, kā redzam, ziedēšanas laikā un pēc ziedēšanas būtu nepieciešams apkarot pangodiņu, smecernieku, kas ir vēlākā posmā, izbraukājam ar miglotājiem šo rapšu lauku. Tas būtu perspektīvā izmantojams. Šeit, protams, ir samazināts ūdens daudzums, ko izmantojam uz hektāru. Mums ir savs redzējums, bet, kā tas attīstīties, mēs vēl tikai skatāmies un pētām."
"Visam apakšā ir ekonomiskais segums, jo drons patērē mazāk enerģijas nekā traktors, CO2 emisiju samazinājums, viss, kas saistīt ar dabas jautājumiem," Lauku konsultāciju centra Liepājas biroja vadītājs Aleksejs Kočanovs uzsver, ka pieaug arī prasības lauksaimniecībā un tehnoloģijām būs arvien lielāka nozīme.
"Piemēram, tehnoloģijas GPS nosaka, kurā lauka daļā jau ir nomiglots, ka netiek miglots atkārtoti, vai izkliedēti minerālmēsli un tamlīdzīgi. Tās visas prasības saskan ar iespējām iegūt papildu finansējumu projektu formā, piesaistīt investīcijas, gan arī ar papildu iespējām saistībā ar eko shēmām, kur ir atbalsts arī šādā virzienā."
Raivis Prātnieks no Vecpils ir gados jauns cilvēks, viņš uzskata, ka droni ir nākotne.
"Var izdarīt visu daudz efektīvāk, atstāj mazāku iespaidu uz zemi. Daudz interesantāk, nav jāsēž traktorā. Tehnoloģijas būs tādas, ka varēs palaist un viss darbosies autonomi."
Kooperatīvs "Durbes grauds" vēl nav izlēmis, vai šādu iekārtu iegādāsies, taču valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča pieļauj, ka dronus nākotnē varētu izmantot latvāņu apkarošanai.
"Šobrīd redzu cīņai ar latvāņiem, jo latvāņus ar lāpstu izrakt ir vājprātīgs darbs, cīņa ar vējdzirnavām. Ir izstrādātas tehnoloģijas miglošanai, kādi preparāti jālieto, ar kuriem var ļoti veiksmīgi iznīdēt latvāņus. Ar šo var piekļūt grūti pieejamās vietās. Piemēram, drupās, kur latvāņiem parasti patīk augt. Darot to pareizajā laikā, tas būtu liels palīglīdzeklis."
Arī zemnieku saimniecības "Vālodzes" saimnieks no Vecpils pagasta Edgars Kārkliņš uzskata, ka šīs iespējas ir jāizmanto. "Viennozīmīgi tā ir nākotne, pat tagadne, ASV jau tas ir nopietnāk nekā mums. Tas notiks."
Viens drons vidēji izmaksājot ap 40 000 eiro. Lauksaimnieki spriež, ka drons ir vēl viens palīgs, kā saimniekot jau tuvākajā nākotnē un var tikt izmantots arī gliemju apkarošanai. Runājot par pesticīdu pielietošanu, izmantojot dronus, agronoms skaidro, ka lēnām tā ienāk arī Eiropā, piemēram, Rumānijā. Šobrīd tiek pētīts, kurus pesticīdus var izmantot ar samazināto ūdens daudzumu. Saskaņojot ar Valsts augu aizsardzības dienestu un Civilās aviācijas aģentūru, Latvijā dronus šobrīd izmanto mikroelementu un starpkultūru sējai.
