- Kosmētikas firmas "Faberlic" tīkls Latvijā.
Tūrfirmas "TT Baltics" klientu bēdīgais stāsts.
- Triki Krievijas azotē. Putinistu biznesus un propagandas efektu vērtē eksperti.
Kosmētikas firmas "Faberlic" tīkls Latvijā
Uzņēmuma "Faberlic" zīmola preces – lielākoties smaržas un dekoratīvā kosmētika – Latvijā ienāca pirms 20 gadiem. Neilgi pirms tam zīmola nosaukums bija "Russian Line" jeb "Krievu līnija". Tomēr "Faberlic Baltija" nav parasts skaistumkopšanas uzņēmums. Tas pieder Krievijā reģistrētajai "Faberlic" publiskajai akciju sabiedrībai, kas ir viens no lielākajiem higiēnas un kosmētikas preču ražotājiem kaimiņvalstī. Tā īpašnieks ir Krievijas valsts domes deputāts Aleksejs Nečajevs.
Nečajevs ir viens no deputātiem, kas divas dienas pirms Krievijas asiņainā iebrukuma Ukrainā atbalstīja Putina lēmumu atzīt pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas par neatkarīgām valstīm. Tās nav vienīgās viņa saites ar Krievijas diktatoru – Nečajevs pieder arī proputiniskajai "Viskrievijas Tautas frontei". Tā ir tā saucamā "jumta organizācija", kas apvieno politiskās un sociālās kustības, kas atbalsta Putina režīmu.
Pret Nečajevu sankcijas noteikusi ir ne tikai Eiropas Savienība, bet arī vairākas atsevišķas valstis.
Pirms dažiem gadiem sociālajā tīklā "Facebook" ievietotajā video redzams, ka "Faberlic" kosmētikas izplatītāja par labiem pārdošanas rezultātiem saņem BMW markas automašīnu. Kopumā sarūpēti trīs auto ar Polijas numurzīmēm. Vēl kāda pārdevēja saņem pulksteni ar briljantu "Faberlic" rīkotā pasākumā.
Ko domā "Faberlic" produkcijas pārdevēji?
Lai noskaidrotu, kā daudzu gadu garumā darbojās Nečajeva Latvijā dibinātā firma un kā tās darbinieki vērtē īpašnieka saites ar Putinu, intervijai Latvijas Radio uzrunāja vairākus bijušos kosmētikas izplatītājus. Kopumā vairāk nekā 20. Atbildēja tikai divi.
Viens ir vīrietis vārdā Renārs Juzups, kurš kompānijas iekšējā hierarhijā sasniedza "vice direktora" statusu. "Labdien! Nevēlos par šo tematu vispār diskutēt!" atbildēja Renārs.
Savukārt otra ir sieviete vārdā Dace Bērziņa, kura saņēma BMW markas automašīnu. Pirms četriem gadiem sociālajos tīklos viņa lepojās, ka firmā ieguvusi "elitārā direktora" statusu.
Vai viņa var pastāstīt par savu darba pieredzi "Faberlic Baltija", par kompānijas darbību un to, vai zināja par Nečajeva saitēm ar Kremli? "Varbūt arī varu! Jūsu jautājumi gan izskatās vienos vārtos," atbildēja Dace.
Viņa saka, ka šobrīd atrodas ārpus Latvijas, tāpēc saruna kādu brīdi turpinājās sarakstē. Vienīgais jautājums, uz ko viņa atbild, ir par sadarbības laiku ar "Faberlic"; tie esot 20 gadi.
Dace Bērziņa, "Faberlic Baltija" elitārā direktore: "Sadarbība ar "Faberlic" man ir vairāk nekā 20 gadus atpakaļ aizsākusies." Uz lūgumu vairāk pastāstīt par kompāniju bonusu sistēmu, kā arī viņas un kolēģu nostāju Nečajeva jautājumā, no atbildēm viņa izvairījās un saraksti drīz pārtrauca, norādot: "Izklausās, ka jūsuprāt "Faberlic" ir bijis kaut kādu citādi domājošo ferma."
Pirms sankciju piemērošanas Nečajeva bizness Latvijā bija veiksmīgs – apgrozījums nemainīgi pieauga, un pēdējos gados sasniedza jau 20 miljonus eiro. Uzņēmuma gada pārskatos lasām, ka tam bija ap 130 darbinieku.
Lai gan sankciju dēļ Eiropā "Faberlic Baltija" darboties nevar un Latvijā tas ir pasludināts par maksātnespējīgu, pārējie Nečajevam piederošie zīmola "Faberlic" uzņēmumi ir izpletušies citur pasaulē, piemēram, Gruzijā, Armēnijā, Meksikā un Mongolijā.
Latvijas Radio sazinājās ar vairākām sievietēm, kas sociālajos tīklos reklamē šo kosmētiku. Tikai pāris zina par sankcijām, bet pārējās, piemēram, kāda Endžija Kvintanara no Meksikas raksta šādi: "Sveiki! Kāpēc jums vairāk nav "Faberlic"? Kopš kura laika? Meksikā viņi ir nepilnus 10 mēnešus."
Lai saprastu, kā strādā "Faberlic", Latvijas Radio tikās ar Latvijas Mārketinga profesionāļu asociācijas vadītāju Valteru Kaži: "Mēs runājam par biznesa modeli, kas ir balstīts uz tiešās izplatīšanas un uz vairāku līmeņu aģentu tīkla izveidi."
Tas ir daudzlīmeņu mārketinga biznesa modelis. "Šajā gadījumā šī tiešā pārdošana neaprobežojas tikai ar sava loka sasniegšanu, bet aģents var piesaistīt arīdzan citus aģentus, kuri darbojas viņam kā viņa komanda. Tātad tādi apakšaģenti, ja varētu teikt – nākošais līmenis," skaidroja Kaže.
Tas ļauj vairāk pelnīt. "Viņi pēc būtības saņem zināmu komisijas daļu arīdzan no tā, ko ir nopelnījuši viņam padotie," zināja stāstīt Kaže.
Šādi veido vairākus līmeņus. Un pamatprincips ir vienkāršs – jo vairāk aģentus piesaisti un jo veiksmīgāk viņi strādā, jo vairāk saņem pats.
"Man, piemēram, ir desmit klientu, katrs no viņiem nopērk mēnesī kosmētiku par 20 eiro, es pārdodu [par] 200 eiro, saņemu savu komisijas tiesu. Īpaši daudz man nesanāk, ja es daļu no tās komisijas atdodu nākamajā līmenī par to, ka cilvēki man sniedz atbalstu, mani trenē, ar mani strādā ikdienā," stāstīja Kaže.
Šādos uzņēmumos sistēma ar daudzajiem līmeņiem kalpo darbinieku motivācijai. "Sasniedzot lielāku pārdošanas apjomu, viņa statuss tiek nostiprināts ar zināmu bonusu, piemēram, viņam ir tiesības iegādāties ar kompānijas atbalstu automašīnu. [...] Protams, tur jāuzlīmē logotips ar reklāmu, lai varētu tomēr tā mašīna kalpot kompānijas interesēs," pastāstīja Kaže.
Tomēr šādu līmeņu skaits nav bezgalīgs: "Principā jau viņus arī, virzoties uz augšu, ir proporcionāli grūtāk sasniegt. Tie, kuri ir, protams, tikuši augstāk, viņiem ir ļoti plašs bizness, varētu teikt, un ienākumi ir lieli, bet tikt tur nav viegli, tas prasa daudz piepūles."
Bijušie "Faberlic Baltija" pārdevēji sociālajos tīklos lepojas arī ar citiem bonusiem, kurus saņēma par darbu. Piemēram, ikgadējus apmaksātus ceļojumus, kā arī rokaspulksteņus ar briljantiem, ar kuriem atalgoja darbiniekus, kas sasnieguši briljanta direktora līmeni.
"Raudzīsimies, ka tas ir mazlietiņ, teiksim, kāda daļa no uzmanības apliecinājuma darbiniekiem. Pulkstenis ar briljantu... Nu, cik tas briljants ir vērts — tas mazais mākslīgais dimantiņš, kas iestrādāts pulkstenī? Jūs varat "AliExpress" nopirkt sauju ar tiem, neko dārgi tas nemaksā."
Kaže piebilda, ka tāda biznesa pieeja kā "Faberlic" gadījumā ir vērsta uz pastāvīgu darbinieku iesaistīšanu un motivēšanu: "Bet arī uzliek ļoti lielu spiedienu, jo ir labi jāpārzina produkti, visa šo produktu franšīze, produktu apraksti ir ļoti precīzi, pārdošanas argumenti ir tādi, ka ne soli pa labi, ne soli pa kreisi, ir jāietur brenda konsistence."
Konferences un 9. maija sveikšana
Iepriekš minētos darbinieku braucienus kompānija organizēja regulāri. Vienu no tādiem 2012. gadā rīkoja Krievijā par godu uzņēmuma 15. jubilejai. Kā var redzēt pasākuma video rullītī, to apmeklēja arī pārstāvji no Latvijas.
Uz skatuves kāpa uzņēmuma tīkla attīstības direktors Konstantīns Barmašovs. Viņš ap pleciem bija aplicis "Faberlic" šalli un sabraukušajiem kosmētikas tirgotājiem teica uzrunu, kas veltīta Uzvaras dienas svinībām. Pats Barmašovs tagad ir kompānijas ģenerāldirektors.
Šā gada 9. maijā video fragments no šīs uzrunas ir publicēts firmas sociālo tīklu kontos: "Mums ar jums jākļūst ļoti stipriem, mūsu valstij atkal jākļūst ļoti spēcīgai. [...] Tev un man jādara daudz vairāk un ne tikai sevis, bet arī savas valsts labā."
10 minūšu garā uzruna mijas ar kadriem no krievu tanka, Sarkanās armijas karoga un "Uzvaras kolonnas" Berlīnē. Video beigās izskan kara maršs un uz ekrāna parādās liels "Faberlic" logotips. "Karš joprojām dzīvo mūsu asinīs, tātad dzīvo uzvara, dzīvība un varonība. Jūs zināt, ka visvairāk man "Faberlic" ir vērtīgs tas, ka, lai gan es esmu šeit, lai pastāstītu par biznesu, es varu dalīties ar jums šajās sajūtās, tas man ir vissvarīgākais! Droši vien nevienā citā uzņēmumā man tas neizdotos," video dzirdams Barmašova teiktais.
Arī turpmākos gados firmas kosmētikas pārdevēji turpināja svinēt Uzvaras dienu un publicēt video un bildes ar Georga lentītēm internetā, pievienojot mirkļbirku "Faberlic". Arī šis gads nebija izņēmums. "Priecīgus svētkus visiem, mīļie draugi! Lai mierīgas debesis virs jūsu galvas un visiem vienmēr viss būs labi!" tā video pauda Vita Šahzādova.
Tūrfirmas "TT Baltics" klientu bēdīgais stāsts
Līdz ar sankcijām cieta arī klienti
Leonīds Močeņovs, kurš tagad ir prokūrists jeb uzņēmuma pilnvarotais pārstāvis tūrfirmā "Itaka Latvija", pirms tam bija valdes loceklis Krievijas miljardierim Aleksejam Mordašovam piederošā tūrfirmā "TT Baltics". Pirms pāris gadiem Mordašovs to atvēra uz Krišjāņa Barona ielas netālu no lielveikala "Bērnu pasaule". "TT Baltics" piedāvāja zemākas cenas braucieniem uz siltajām zemēm, piemēram, Turciju un Ēģipti.
Taču Mordašova bizness neaprobežojas tikai ar tūrismu. Latvijā viņam ilgstoši piederēja arī "Severstal Distribution" metālapstrādes rūpnīca. Bet Krievijā viņš ir lielākais investīciju uzņēmuma "Severgroup" akcionārs. Tās meitas uzņēmums, publiskā akciju sabiedrība "Severstaļ" Krievijas armijai piegādā īpašus metāla izstrādājumus, tostarp bruņu tēraudu.
Mordašovs ir arī viens no "Nacionālās mediju grupas" dibinātājiem. Tas ir lielākais mediju holdings Krievijā, kas kontrolē daudzus televīzijas kanālus, kuri aktīvi izplata Kremļa propagandu un atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pērn žurnālisti atklāja arī to, ka Mordašovs uzpirka vācu žurnālistu, lai tas rakstītu Putinu slavinošas grāmatas.
Viņa tūrfirma "TT Baltics" Latvijā strādāja veiksmīgi un pirms pandēmijas apgrozīja nepilnus 40 miljonus eiro gadā, kas ir vairāk nekā citi nozarē. 2020. gadā Latvijā šī summa nokritās līdz 8 miljoniem, taču par pēdējo gadu darbu nav informācijas, jo uzņēmums nav iesniedzis darbības pārskatus.
Līdz ar kara sākumu firmai "TT Baltics" piemēroja sankcijas un nauda tās kontos ir joprojām iesaldēta.
Brīdī, kad Mordašova tūrfirmu pakļāva sankcijām, nedienas piemeklēja arī tās kuplo klientu loku.
Tobrīd daļa uzņēmuma klientu atradās firmas organizētajos ceļojumos, vairums Ēģiptē, citi Kanāriju salās un Turcijā. "Kopumā tika atgriezti 1565 ceļotāji [...], kas bija palikuši ārzemēs, un tika rīkoti deviņi reisi, ar ko cilvēki tika sūtīti atpakaļ," pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.
PTAC bija viena no iestādēm, kas palīdzēja tūrfirmas klientiem atgriezt iemaksāto naudu par nenotikušajiem ceļojumiem. "Summa aptuveni bija virs diviem miljoniem. Klientu skaits, man liekas, bija ap 24 tūkstošiem," stāstīja Vītoliņa.
Šis process noslēdzās tikai pirms pāris mēnešiem. Kāpēc tas prasīja vairāk par pusotru gadu? "Mūsu skatījumā galvenā problēma varbūt bija tieši tā, ka šim uzņēmumam bija ļoti švaki ar iekšējo grāmatvedību," atklāja PTAC direktore.
Vītoliņa norādīja, ka trūka labas dokumentu pārvaldības sistēmas: "Viņiem pašiem bija ļoti grūti atrast, cik tad viņiem vispār ir klientu un cik viņi ir samaksājuši, un par kādiem ceļojumiem. Un tas bija pats sarežģītākais. Faktiski, kad tika veidoti šie saraksti, daži cilvēki bija [iekļauti] divas reizes, citi cilvēki nebija nevienu reizi."
Šajā procesā PTAC saņēma ļoti daudz klientu sūdzību, tostarp no Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem, kas arī bija iegādājušies firmas pakalpojumus. "Mums tiešām bija viens cilvēks, kas principā tikai ar to vien šos divus gadus nodarbojās, kā izskatīja šīs lietas," atzina Vītoliņa.
Vītoliņa atceras, ka daudzi klienti bija neapmierināti. Piebildīšu, ka uzņēmuma sociālo tīklu lapas ir dzēstas, tāpēc liela daļa no tur rakstītajām sūdzībām ir pazudusi. "Tā nauda jau nebija maza, daudziem cilvēkiem tie bija ceļojumi virs tūkstoša," norādīja Vītoliņa.
Tagad naudas atmaksa klientiem ir noslēgusies. Vītoliņa izcēla, ka svarīgākais šajā situācijā ir tas, ka visi, kas prasīja atmaksu, tagad to ir saņēmuši: "Šis bija uzņēmums, kuram nebija nekādas maksātnespējas, [...] nauda kontos bija pilnīgi pietiekami, lai segtu šīs saistības."
Pasaulē pazīstama franšīze un nozarē zināms vadītājs
Latvijas Radio centās sazināties ar "TT Baltics" bijušo valdes locekli Leonīdu Močeņovu, lai saprastu, vai viņš zināja par uzņēmuma īpašnieka saitēm ar Kremli un kā tās vērtē. Un kāpēc viņš darbu uzņēmumā neatstāja uzreiz pēc tam, kad piemēroja sankcijas? Sākotnēji viņš e-pastā atbildēja, ka pašlaik ir ārpus Latvijas, bet uz aicinājumu uz attālinātu interviju vai jautājumiem e-pastā vairs neatbildēja.
Lai uzzinātu vairāk par Mordašova firmas darbu Latvijā, Latvijas Radio tikās ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ģenerālsekretāri Irēnu Riekstiņu.
Kā "TT Baltics" ienākšana Latvijā ietekmēja konkurenci tūroperatoru vidū? "Tā kā viņi bija jau pasaulē labi zināma komplekso tūrisma pakalpojumu operatora "TUI" franšīze, [...] tas savā ziņā bija notikums, jo "TUI" ir ļoti, ļoti liels uzņēmums, kas var piedāvāt saviem klientiem ceļojumus pa visu pasauli. Un tas automātiski nozīmē, ka pie lieliem apjomiem arī cena varētu būt patērētājam izdevīgāka," pastāstīja Riekstiņa.
Tas pavēra lielākas sadarbības iespējas tūrisma aģentūrām, kas varēja noslēgt līgumus un piedāvāt saviem klientiem firmas ceļojumus. "Šie ceļojumi ļoti neatšķīrās no jau esošā piedāvājuma tirgū, jo Latvijas tirgus ir mazs un līdz ar to cilvēku izvēle ceļot tādā masveida tūrismā ar šo čartera lidojumu palīdzību ir salīdzinoši ierobežota. Tomēr dominē joprojām – gan toreiz, gan tagad – numur viens galamērķis ir Turcija, jo mēs kā cilvēki no ziemeļiem meklējam siltumu visa gada garumā," stāstīja Riekstiņa.
Vai "TT Baltics" izcēlās ar savu piedāvājumu? "Ar tādiem ļoti atšķirīgiem, oriģināliem maršrutiem arī "TT Baltics" neatšķīrās tirgū," zināja teikt asociācijas vadītāja.
"TUI" franšīze klientiem viesa zināmu uzticību. "Piedāvājums bija labs. Nebija manāmu neapmierinātību vai sūdzību tirgū par šo pakalpojumu. Līdz ar to viņi tos gadus līdz brīdim, kad iestājās šīs sankcijas, tā arī nostrādāja tirgū un, protams, arī pandēmijas laiku," sacīja Riekstiņa.
Kā viņa vērtē faktu, ka asociācijas ilggadējais biedrs sadarbojās ar Putinam pietuvinātu personu, kas ir pakļauta sankcijām? "Leonīds Močeņovs ir tūrisma nozarē labi zināms un cienījams kolēģis, viņš strādā ilgus gadus," sacīja Riekstiņa.
To, ka valdes locekļa amatu uzņēmumā viņš saglabāja vēl pusgadu pēc sankciju piemērošanas, viņa skaidroja ar to, ka ieilga naudas atmaksas procesa sākums: "Visi darbinieki strādāja – grāmatveži, juristi, jo tā bija ļoti sarežģīta procedūra, kuru absolūti neviens nepārzināja."
Triki Krievijas azotē
Cilvēki, par kuriem pirms brīža stāstījām, nav vienīgie, kas ir pietuvināti Putinam un Kremlim un kam ir bizness Latvijā. Sankciju sarakstos atrodas vēl arī vismaz septiņas citas personas. Vairāku cilvēku bizness ir cieši saistīts ar Kremļa propagandas izplatīšanu, īpaši krievu miljardiera Alekseja Mordašova gadījumā.
Kādu lomu tā spēlē kara apstākļos? Lai to uzzinātu, Latvijas Radio intervijai uzrunāja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Rīgā vecāko ekspertu Mārtiņu Pundoru, kurš pēta Kremļa komunikācijas stratēģiju gan Krievijā, gan arī ārpus tās.
"Es domāju, ka ļoti ievērojama. Pretējā gadījumā tam netiktu pievērsta pārlieku liela uzmanība Krievijā un visos Krievijas ruporos. Ne velti tam tiek veltīti tik milzīgi resursi, visai tai mašinērijai. [...] Nu, tas ir kanāls, kas tiek izmantots režīma leģitimizēšanai pastāvīgi," sacīja Pundors.
Tā kā propagandu izmanto kā stratēģisku ieroci, tad viņš iezīmēja galvenos tās vēstījumus: "Līdz pat, teiksim, iebrukumam redzējām vienu tematu, ļoti izteikti, ka ASV faktiski vada NATO un tā ir tāda kā ļaunuma ass. [...] Tad vēlāk jau tas mazliet konkretizējās par to, ka šis naids un šis ļaunums, un naidnieks jau ir faktiski Ukrainā un tuvojas Krievijas robežām."
Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tas mainījās: "Parādījās cīņa pret nacismu, tāda izteiktāka paralēļu vilkšana ar Otro pasaules karu un, kā Krievijā to dēvē, par Lielo Tēvijas karu. Un patriotisko cīņu pret nacistisko Vāciju." Tieši šim tematam pirms vairākiem gadiem bija veltīta uzruna "Faberlic" pasākumā, par ko stāstīts iepriekš.
Pundors pieminēja vēl kādu raksturīgu iezīmi: "Krievijā nepiekopj tādu skaidru doktrinālu pieeju komunikācijai. Tā ir vairāk tāda reaktīva. Tad, kad tas ir izdevīgi, tad, kad var sasniegt lielāku ietekmi caur komunikācijas maiņu vai pastiprinātu komunikāciju vienā vai citā tematā, tad tas arī tiek darīts."
Tas darbojas arī pretējā virzienā. "Lai novērstu klausītāju vai skatītāju uzmanību uz kaut ko citu, tad tiek kaut kas radīts," sacīja eksperts.
Ko tas nozīmē, ja raugās uz Putinam pietuvināto cilvēku biznesa saitēm Latvijā? Latvijas Radio intervijai uzrunāja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieci Elīnu Vrobļevsku.
Kāda loma Krievijā ir Valsts domei, kuras deputātam Aleksejam Nečajevam Latvijā pieder "Faberlic Baltija" kosmētikas pārdošanas firma?
"Teorētiski Krievijas Valsts domei vajadzētu kalpot kā vēl vienam varas līdzsvaram iekšpolitiski. Respektīvi, vēl viena vieta, kur mēs tā kā pārbaudām, [...] vai tie lēmumi, kas nāk no augšas, vai jebkuras citas iniciatīvas, vai kaut kādi likumi, kas tiek pieņemti, ka tie ir leģitīmi, atbalstāmi un viss tur būtu kārtībā," sacīja Vrobļevska.
Tomēr domes funkcija realitātē stipri atšķiras: "Tās likumu un regulējumu, un normu izmaiņas, kas ir notikušas Krievijā, principā ir novedušas pie tā, ka Valsts domes funkcija šobrīd ir... Nu, burtiski gandrīz vai tāda formāta pēc apstiprināt visus lēmumus, visas iniciatīvas, kas nāk, protams, no augstākajiem varas atzariem, tai skaitā no Krievijas Federācijas prezidenta puses."
Līdz ar to Krievijas parlaments darbojas kā Putina varas instruments. "Ir tā nerakstītā ekspektācija, ka Valsts dome, tā vienmēr atbalsta visu to, kas tiek ierosināts no Kremļa puses," sacīja eksperte.
Kādas viņas ieskatā ir Krievijas miljardieru biznesa intereses Latvijā? "Pirmkārt, tā ir tā biznesa vide, biznesa kultūra, kaut kas zināms, kaut kas saprotams. Ar to, ka mēs esam Eiropas Savienībā, Latvija ir pietiekoši droša, pietiekoši stabila. [...] Mēs atkal esam tāds logs uz Eiropu."
Lai gan "Faberlic" īpašnieks ilgstoši atbalstīja Putinu un kompānija regulāri svinēja Uzvaras dienu, kā arī pasākumos izplatīja kara propagandu, Latvijas iedzīvotāji – firmas darbinieki – ar to sadarbojās tik un tā. "Merkantili apsvērumi, darbs, ienākumi. Nu, kaut kādā brīdī cilvēkiem ieslēdzas tāds izdzīvošanas instinkts," komentēja Vrobļevska.
Vēl otrs būtisks aspekts, uz ko viņa vērsa uzmanību, ir tas, cik kritiski un uzņēmīgi darbinieki bija pret informāciju, ko viņiem piedāvāja: "Skaidrs, ka jebkuram tādam labam darbiniekam, viņam izveidojas zināma lojalitāte pret savu darba devēju. Un, protams, šādi izbraucieni un izpriecas tikai pastiprina lojalitāti."
Tādēļ īpaši rūpīgi un kritiski jāvērtē vēstījumi, kurus izplata šādi uzņēmumi, kas nāk no kaimiņvalsts. "Protams, no Krievijas propagandas mašinērijas puses jāsaprot, ka viņi izmantos jebkuru iespēju uzrunāt lielu auditoriju, it īpaši, ja tā ir ārvalstu auditorija. Ja tās ir Baltijas valstis, ja tā, iespējams, ir Polija un patiesībā jebkuras citas dzirdīgas ausis, kuras varētu būt īpaši uzņēmīgas pret jebkāda veida informācijas manipulāciju, dezinformāciju, propagandu un citiem trikiem, kas nu Krievijas azotē ir biezā slānī, viņi tiek ļoti aktīvi izmantoti," sacīja eksperte.
Turpina darbu ārpus ES
Tā kā Nečajeva firma "Faberlic" turpina darbu ārpus Eiropas Savienības, tad būtu jāaicina konkrētās valstis veidot savu nacionālo regulējumu un stingrāk raudzīties uz šādiem uzņēmumiem. "Skaidrs ir tas, ka mūsdienu pasaulē mēs nevaram izolēt valstis no sadarbības ar Krieviju. Tas ir katras valsts politiskās ētikas, politisko prioritāšu jautājums. It īpaši, ja tās ir valstis, kuras ir ārpus Eiropas Savienības. [..] Tur ir darbs divpusējā līmenī: strādāt, skaidrot, pārliecināt vietējos, vietējo varu par to, ka būtu jāievieš kaut kādi stingrāki regulējumi, lai šādus uzņēmējus arīdzan izskaustu no turienes," norādīja Vrobļevska.
Raidījuma veidošanas laikā iegūtā informācija liek secināt, ka piemērotās sankcijas spēj Putinam draudzīgo cilvēku biznesu iedragāt, bet ne izbeigt. Pie vainas ir tas, ka citās valstīs atšķiras regulējums un var nebūt vajadzīgo likumu vai noteikumu, lai šādu firmu darbu apturētu.
Valters Kaže no Latvijas Mārketinga profesionāļu asociācijas norādīja, ka šādas firmas var turpināt netraucēti strādāt tādās valstīs, kurās ir pateicīga politiskā situācija: "Mēs redzam, kas notiek pašreizējā mirklī Gruzijā, ka pie varas ir politiskie spēki, kuri pat pretstatā plašu tautas masu vēlmēm un pat prezidentes uzliktajam veto spēja pieņemt lēmumus, […] kuri kopē būtībā Krievijas naratīvu. Bet šī ir valsts, kuras teritorijas daļu ir okupējusi Krievijas Federācija."
Situācija ir sarežģīta arī Armēnijā, kur "Faberlic" kosmētikas bizness zeļ un plaukst. "Viņi joprojām atrodas iepriekš izveidotajā lielajā atkarībā no Krievijas," sacīja Kaže.
Tādēļ, jo informētāki ir cilvēki, jo ir lielāka iespēja, ka viņi izvēlēsies tomēr nesadarboties ar šādām kompānijām.
Valters Kaže, Latvijas Mārketinga profesionāļu asociācijas vadītājs: "Protams, no šī biznesa nāk vismaz komunikāciju ietekme par to, ka, hei, "Faberlic" ir krievu, tas paliek šeit, īpašnieks ir atbalstošs varai, aktīvi iesaistās, balso, kā vajag!"
