ĪSUMĀ:
- Lielāko daļu zaudējumu ēnu ekonomikas dēļ sastāda darbaspēka nodokļi.
- Bankomātos 2022. gadā Latvijā iemaksāti 2,4 miljardi eiro skaidrā naudā.
- Ēnu ekonomikas plānā 2024.–2027. gadam Finanšu ministrija iecerējusi samazināt skaidrās naudas apriti.
- Vērtēs arī vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākumu deklarāciju ieviešanu.
- Plāns paredz arī uzlabot informācijas apriti starp uzņēmumiem un nodokļus kontrolējošajām iestādēm.
- Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, paredzētas izmaiņas, kas attiektos arī uz privātpersonām.
- Veselības nozarē varētu pārskatīt normatīvos aktus skaistumkopšanas pakalpojumu jomā.
- Uzņēmēji plānus vērtē kā nepietiekami ambiciozus.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2023.–2025. gadam ir noteiktas trīs ēnu ekonomikas mazināšanai prioritārās tautsaimniecības nozares:
- būvniecība – ēku būvniecība, inženierbūvniecība, specializētie būvdarbi;
- veselība un sociālā aprūpe – veselības aizsardzība;
- vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu.
Lielākā daļa naudas zaudēta no darbaspēka nodokļu ieņēmumiem
Atbilstoši pētījumam "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā" potenciāli iekasējamā nodokļu summa no ēnu ekonomikas Latvijā ir robežās no 2 līdz 3,6 miljardiem eiro. Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā bija 26,5% no IKP, kas, salīdzinot ar 2021. gadu, samazinājies par 0,1 procentpunktu.
Lielāko daļu no zaudētajiem nodokļu ieņēmumiem jeb 77% veido darbaspēka nodokļi. Nākamais lielākais nodokļu starpības radītājs ir akcīzes nodoklis, uz kura rēķina ir 10% zaudēto nodokļu ieņēmumu. Nozīmīgu daļu no negūtajiem nodokļiem rada arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas veido 9% no visiem zaudētajiem nodokļu ieņēmumiem. Pētījumā norādīts, ka izvairīšanās no PVN ir 3,8%, kas ir zemāks rādītājs nekā citām nodokļu kategorijām,
tomēr PVN rada lielu neiekasēto nodokļu daļu tāpēc, ka no visiem nodokļu ieņēmumiem PVN veido lielo īpatsvaru nodokļu ieņēmumu struktūrā (29%).
Vislielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente Latvijā 2022. gadā bija "aplokšņu algas", kas salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājusies par 0,5 procentpunktiem, veidojot 46,7%. Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2022. gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2021. gadu pieauga par 1,2 procentpunktiem un sasniedza 25%.
Ēnu ekonomikas īpatsvars 2022. gadā būvniecībā Latvijā sasniedza 34,5% (2021. gadā – 31,2%), mazumtirdzniecībā – 30,5% (2021. gadā – 29,8%), pakalpojumu sektorā – 28,6% (2021. gadā – 27,5%), ražošanā – 23,9% (2021. gadā – 25%), bet vairumtirdzniecībā – 20,5% 2021. gadā – (24,4%).
Bankomātos gada laikā iemaksāti 2,4 miljardi eiro
Latvijas Bankas sniegtie dati liecina, ka 2022. gadā kopumā bankomātos iemaksāta skaidra nauda 2,4 miljardu eiro apmērā. Mazumtirgotāji ir iemaksājuši inkasācijas kompānijās 3,9 miljardus eiro, kas kopā veido 6,3 miljardus eiro jeb 16,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tikmēr izmaksāti iedzīvotājiem no bankomātiem gada laikā tiek 5,6 miljardi eiro.
Finanšu ministrija (FM) gan atzīmē, ka pastāv arī objektīvi iemesli, kāpēc bankomātos tiek iemaksāta skaidra nauda, un ne vienmēr tas liecina par to, ka nauda ir iegūta no ēnu ekonomikas aktivitātēm. Arī mazumtirdzniecībā ne visa skaidrā nauda tiek tālāk nodota inkasācijas uzņēmumiem, daļa no tās tiek atpakaļ izdota klientiem, kā arī par to tiek veikti norēķini ar piegādātājiem. Vienlaikus arī šis skaidras naudas plūsmas rādītājs var būt vērtēts kā viena no ēnu ekonomikas tendenču raksturojošām pazīmēm.
Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gada 1. pusgadā veica 394,2 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150,7 miljardu eiro kopapjomā.
Salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 10%, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26%.
Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61,2% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36,4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Jāatzīmē, ka 2023. gada 1. pusgadā veikti 24,2 miljoni zibmaksājumu 6,9 miljardu eiro apjomā.
Ieceres mazināt skaidras naudas apriti
Viens no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna punktiem paredz izmantot publiskajos iepirkumos nodokļu maksātāju kopvērtējumu. Tādējādi valsts publiskajos iepirkumos priekšroka būtu godprātīgiem nodokļu maksātājiem bez parādiem. Uzņēmumu reitings būs pieejams publiski no šī gada marta.
Plāns paredz arī par primāro algas izmaksas veidu noteikt bezskaidras naudas maksājumu.
Par faktu, ka darbinieks algu saņem skaidrā naudā, darba devējam būtu jāinformē VID.
Šī pasākuma mērķauditorija, FM ieskatā, varētu būt darba devēji, kas nodarbina līdz pieciem darbiniekiem. Saskaņā ar iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem 2023. gada augustā 76,9% jeb 63 463 darba devēju nodarbina līdz pieciem darbiniekiem. No tiem 55,0% darba devēju ir konstatēti būtiski "aplokšņu algu" riski.
Tiktu noteiktas skaidras naudas iemaksas un izmaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos). FM ieskatā, tādējādi palielinātos skaidras naudas aprites pārredzamība un kredītiestāžu iespēja ziņot par visām operācijām, kuras pārsniegs noteikto slieksni, nevērtējot, vai darījums ir aizdomīgs.
Deklarāciju juridiskās personas, kuras uztur bankomātu tīklu Latvijas teritorijā, VID sniegtu reizi ceturksnī, bet ziņošana par skaidras naudas iemaksām notiktu automātiski.
Tāpat paredzēts rast risinājumu legālajā darba tirgū atgriezt parādniekus, samazinot to skaitu, kuri darbojas ēnu ekonomikā.
Vienlaikus VID varētu īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. FM paredz, ka, ieviešot atskaitīšanos reālā laikā, varēs labāk sekot līdzi PVN maksājumu saistību izpildei. E-rēķinu ieviešana nodrošinātu manuāla darba mazināšanu, rēķinu kļūdu riska mazināšanu, rēķinu ātrāku nonākšanu grāmatvedībā un nodokļu administrācijā.
Tie attiektos uz visiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas slēgs darījumus ar citiem komersantiem.
Savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 eiro gadā būtu pienākums nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Pēc VID sniegtajiem datiem regulējums varētu skart 779 nodokļu maksātājus, no tiem 177 nodokļu maksātāji darbojas tirdzniecības nozarē.
Vērtēs vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākumu deklarāciju ieviešanu
Tāpat FM iecerējusi izvērtēt, vai esošajai iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtībai ir nepieciešami papildinājumi, piemēram, ieviešot vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, paredzot, ka iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, tostarp ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē.
Kā preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), būtu nepieciešams precizēt iedzīvotāju grupas, kurām vajadzētu iesniegt vispārējo ienākumu deklarāciju. Tā attiektos uz pilngadīgām personām, bet būtu jālemj, līdz kādam vecumam tā būtu jāiesniedz pensionētām personām.
VID deklarāciju sagatavotu automātiski, personai būtu nepieciešams sniegt papildu datus tikai gadījumos, ja deklarācijas sagatavē nebūtu atspoguļota visa personas rīcībā esošā informācija.
Iedzīvotājam ar savu parakstu būtu jāapstiprina, ka tie ir bijuši viņa vienīgie ienākumi un par tiem nomaksāti nodokļi, skaidroja ministrs.
Vispārējo ienākumu deklarēšanu varētu ieviest tuvāko divu, trīs gadu laikā, norādīja Ašeradens.
Plāns paredz pasākuma ieviešanas ietvaros meklēt risinājumu, lai nodrošinātu ērtu un automatizētu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, organizētas diskusijas un apzināti VID dati kvalitatīvās analītikas nodrošināšanai.
Pasākumi datu apmaiņas uzlabošanai
E-kvīti varētu ieviest kā obligātu par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, lai gada ienākumu deklarācijā varētu iekļaut kā attaisnotos izdevumus.
Tikmēr VID publiskojamo datubāzi reizi ceturksnī varētu papildināt
informācija par komersantu samaksāto nodokļu kopsummām, atsevišķi norādot IIN un VSAOI kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu. Šie dati būtu brīvi pieejami sabiedrībai.
Izmaiņas būvniecības nozarē
FM ir iecere pazemināt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas slieksni būvniecības objektos ar līgumsummu no 350 000 eiro uz objektiem ar līgumsummu no 170 000 eiro. Uzskaite būtu galvenokārt attiecināma uz liela un vidēja izmēra būvlaukumiem.
Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā tiktu samazināta būvobjekta platība, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 kvadrātmetriem uz 170 kvadrātmetriem.
FM ieskatā, tādējādi samazinātos privātajā sektorā sniegto pakalpojumu nedeklarēšana.
Arī privātpersonām būtu paredzēts pienākums Būvniecības informācijas sistēmā sniegt informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi.
Tāpat privātpersonām noteiktu pienākumu, ka norēķini par pakalpojumiem, par kuriem pasūtītājam obligāti jāiesniedz dokumenti pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas, lai nodotu ēku vai inženierbūvi ekspluatācijā, notiktu tikai bezskaidrā naudā.
Plāni ēnu ekonomikas apkarošanā veselības nozarē
Lai apkarotu ēnu ekonomiku veselības nozarē, FM iecerējusi nodrošināt e-nosūtījumus un ar tiem saistīto speciālistu izmeklējumu slēdzienus, laboratorijas nosūtījumus un rezultātus pacienta elektroniskajā veselības kartē Vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā.
Plānā ietilpst arī iecere pārskatīt normatīvos aktus skaistumkopšanas pakalpojumu jomā ar mērķi veicināt patērētājiem drošu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, kurus sniedz ārstniecības personas.
Lai neradītu maldinošu iespaidu par iestādes darbību,
plāno ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav saistīta ar veselības pakalpojumiem.
Uzņēmēji plānus vērtē kā nepietiekami ambiciozus
Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība, tādējādi tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim.
FM paredzējusi, ka kopējie plānotie nodokļu ieņēmumi no minēto un vēl citu pasākumu īstenošanas 2027. gadā veidotu 120 miljonus eiro, tajā skaitā: IIN ieņēmumi – 17,20 miljoni eiro, VSAOI ieņēmumi 33,40 miljoni eiro, PVN ieņēmumi – 36,41 miljoni eiro un akcīzes nodokļa ieņēmumi 33,3 miljoni eiro.
Plāna pasākumu īstenošana un uzraudzība paredzēta sadarbībā ar nozaru ministrijām, sociālajiem un sadarbības partneriem.
Tiesa, uzņēmēji norādījuši, ka FM ieceres nav pietiekoši ambiciozas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris pauda, ka joprojām nav sasniegts tas līmenis, par ko runāts pirms ilgāka laika: "Mūsuprāt, tas ambīciju līmenis varēja būt krietni vien lielāks. Šķiet, jāsaka tā – mēs par Eiropas Savienības vidējā līmeņa sasniegšanu runājām jau 2015. gadā, diskutējot par ēnu ekonomikas plānu 2016.-2020. gadam. Tad sanāk, ka šobrīd mēs esam 2024. gadā, kad vēl viens plānošanas periods ir izdzīvots, bet neesam joprojām sasnieguši to līmeni, par ko runājām pirms ilgāka laika posma."
Tikmēr premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka piekrīt principam – labāk zīle rokā, nekā tā paliek kokā: "Protams, mēs varam uzstādīt ambiciozākus plānus, bet, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai tas, kas ir uz papīra, reāli dzīvē arī īstenotos."
Lai gan kopumā plānu uzņēmēju organizācijas saskaņoja, pausta vēl viena iebilde valdībai – šāds ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns bijis jāskata kopā ar nodokļu politiku, jo šiem jautājumiem jāiet roku rokā.
