Rēzeknes dome vasarā iesniedza stabilizācijas procesa pieteikumu, vēlāk apstiprināja plānu finanšu situācijas stabilizēšanai. Toreiz tika lēsts, ka šim nolūkam līdz gada beigām vajadzēs vairāk nekā sešus miljonus eiro.
Lai apspriestu Rēzeknes pašvaldības finansiālo situāciju un iespējamos risinājumus finanšu stabilitātes atjaunošanai, piektdien, 22. decembrī, uz Rēzekni bija devies finanšu ministrs Ašeradens. Viņš plānoja tikties ar domes deputātiem un darbiniekiem.
"Viens no maniem galvenajiem uzdevumiem bija saprast, kā mēs varam pilsētai palīdzēt tikt uz priekšu, sastādot nākamā gada budžetu. Un liels bija mans pārsteigums. Mums jau izskatījās slikti Finanšu ministrijā, kur stabilizācijas procesa ietvaros mēs mēģinām kalkulēt, kāds varētu būt nākamā gada budžeta deficīts. Pēc mūsu aprēķiniem, tas iznāca gandrīz 8 miljoni.
Tad, kad Rēzeknes pašvaldības izpilddirektors pateica, ka tie ir 10 miljoni jeb 20% no pašvaldības budžeta, man arī bija jāiepleš acis,"
pastāstīja Ašeradens.
Turklāt domes pozīcijas deputāti uz tikšanos ar ministru Rēzeknē neieradās, lai gan esot bijusi vienošanās par tikšanos. "Mēs vēlējāmies strādāt, atrast mehānismus, kā izveidot nākamā gada budžetu, bet diemžēl dialoga nebija. (..) Opozīcija bija vienīgā, kas bija atnākusi, un pilsētas izpilddirektors," stāstīja ministrs.
Ar Rēzeknes izpilddirektoru gan izdevās vienoties, ka Stabilitātes mehānisma ietvaros pašvaldībai būs līdz 22. janvārim jāsagatavo pilsētas budžets pirmajam lasījumam. Tad Finanšu ministrija vērstos valdībā ar īpašu aizdevuma izveidi, ar kuru nodrošināt pašvaldības darbību.
"Mēs esam vienojušies par termiņu, kurā var mēģināt šo situāciju stabilizēt, un tad mēs esam gatavi iesaistīties. (..) Ja ne, tad valdībai ir jāpieņem ļoti nopietni lēmumi attiecībā pret Rēzeknes pašvaldību," piebilda politiķis.
Kāda tieši valdības rīcība sekos, ja Rēzeknes dome šo vienošanos nepildīs, ministrs intervijā LTV nekonkretizēja vien raksturoja – tā būšot skarba.
Vienlaikus viņš atzina – pašvaldība bez ārkārtas aizdevuma neiztiks.
Tāpat esot vienošanās, ka Rēzeknes domē turpmāk nenotiks izmaksu slēpšana, un par pašvaldības grāmatvedības centralizāciju, uz ko bija norādījusi arī Valsts kontrole. Attiecībā uz revidenta neesamību pilsētai esot vienošanās aicināt palīgā pieredzējušus auditorus, stāstīja Ašeradens.
"Es vēl neesmu redzējis situāciju, ka pašvaldībā tiktu gatavots budžets ar 20% deficītu. Tas ir ļoti nopietni. (..) Es nezinu, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai pilsēta atkoptos no šīs krīzes," sacīja Ašeradens.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb SPA centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu mēra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
Saistībā ar notiekošo Rēzeknes domē atbildīgā ministre Inga Bērziņa novembra sākumā no amata atstādināja līdzšinējo pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču.
