Rēzeknes domes sēdē tika skatīti arī jautājumi par grozījumiem grāmatvedības uzskaites sistēmā un inventarizācijas norises kārtībā, kas pašvaldībai bija jāsakārto pēc Valsts kontroles pagājušā gada nogalē veiktās revīzijas.
Tāpat pēc Valsts kontroles revīzijas norādījumiem vienbalsīgi tika nolemts izveidot centralizēto grāmatvedības sistēmu. Līdz šim Rēzeknes pašvaldības iestādēm bija katrai sava, kopumā deviņas grāmatvedības, kas apgrūtināja caurredzamību.
Deputāti ir ņēmuši vērā Valsts kontroles aizrādījumus un nolēma no 1. maija uzsākt centralizācijas procesu, lai ar 1. jūniju jau izveidotu jaunu pārvaldi – Ekonomikas un finanšu pārvaldi. Jaunas štata vietas nav paredzētas.
Savukārt vēl pirms tam 1. aprīlī pašvaldībai būs jāatskaitās Valsts kontrolei par padarīto.
Šodienas papildu darba kārtībā bija iekļauts arī jautājums par priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu. Taču, tā kā tas bija papildu jautājums, lai to iekļautu darba kārtībā, vajadzēja divas trešdaļas deputātu balsu, ko neizdevās savākt, jo opozīcijas deputāti balsoja pret šo jautājumu. Līdz ar to paredzams, ka jautājums par priekšsēdētāja vietnieku tiks skatīts nākamajā sēdē pēc divām nedēļām nu jau kā pamata darba kārtības jautājums, jo likums paredz, ka domei ir jābūt arī priekšsēdētāja vietniekam.
KONTEKSTS:
Rēzekne pirms aptuveni pusgada nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu.
