Saeima budžetu pieņēma 9. decembrī pēc nepilnu trīs dienu darba, kopumā budžeta un to pavadošo likumu skatīšanai veltot 27 stundas. Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet 27 bija pret. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinājumam, piemēram, 2023. gada budžetu pieņēma martā rekordgarā sēdē, kas ilga teju diennakti.
Valsts budžets izstrādāts, pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās pieaugs par 2,5%, sasniedzot 45,524 miljardus eiro. Savukārt 2025. un 2026. gadā tiek prognozēta izaugsme 2,9% apmērā gadā. Nākamajā gadā vidējā gada inflācija būs 2,2% un 2025. un 2026. gadā – attiecīgi 2,5% un 2,3%.
Valsts budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šo gadu, 2024. gada budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,763 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,539 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2024. gadā prognozēti 10,016 miljardu eiro, bet izdevumi – 12,148 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2023. gada plānu, ir 1,286 miljardi eiro, bet izdevumu palielinājums – 783,7 miljoni eiro.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,761 miljarda eiro un 4,356 miljardu eiro apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2023. gada plānu ir 272,4 miljoni eiro.
Budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no IKP. 2025. gadā budžeta deficīts plānots 2,3% no IKP, bet 2026. gadā – 0,9% no IKP.
Vispārējās valdības parāds tiek prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Trīs prioritātes ar lielāko finansējuma pieaugumu
2024. gada valsts budžetā piedāvāts papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783 miljonu eiro apmērā. Ministru kabinets noteicis trīs galvenās prioritātes, kurām novirzīts lielākais finansējuma pieaugums – iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība, kurām paredzēts papildu finansējums kopumā 486,4 miljonu eiro apmērā.
Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.
Izglītības jomā pasākumiem plānots papildus novirzīt 119,5 miljonus eiro, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildu līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī tam, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Veselības jomā plānots finansējums 275 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām, kā arī citiem pasākumiem.
Atbalstīja trīs opozīcijas ieceres
Deputāti budžeta papildināšanai bija iesnieguši vairākus simtus priekšlikumu, viņu ieceru summai sasniedza ap 5 miljardus eiro, taču atbalstītas tika tikai dažas izmaiņas, piemēram, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (Zaļo un Zemnieku savienība) priekšlikums par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024. gadā un piešķirt salīdzinoši nelielu summu reto slimību ārstēšanai.
Saeima budžeta izskatīšanas gaitā atbalstīja opozīcijas dažas iesniegtās idejas, kas oficiāli noformulētas kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi. Atbalstīts "Apvienotā saraksta" rosinājums piešķirt 20 000 eiro cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Pēc deputātes Ramonas Petravičas ("Latvijas pirmajā vietā") sākotnējā priekšlikuma reto slimību ārstēšanai 2024. gadā, tajā skaitā miastēnijas ārstēšanai piešķirti 13 000 eiro. Atbilstoši Budžeta komisijā precizētajam partijas "Stabilitātei!" rosinājumam 40 000 eiro piešķirti Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai programmas izveidei, lai nodrošinātu hematonkoloģisko preparātu ievadi mājas apstākļos.
Valdošās koalīcijas politiķi tika solījuši un pieturējās pie tā, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebija.
2024. gadā gaidāmas nodokļu izmaiņas
Līdztekus budžetam pieņemtas vairākas izmaiņas nodokļu likumos:
- Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus.
- UIN nepiemērošanu ekspluatācijas izdevumiem, kas rodas, izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma turējumā vai valdījumā vairāk nekā 60 mēnešus.
- Paaugstināts ar algas nodokļiem neapliekamā darba devēja kompensācijas apmērs par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu.
- Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma sliekšņa paaugstināšana veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām.
- IIN atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja persona vienlaicīgi gūst ienākumus, kas tiek aplikti ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.
- Vienotas mikrouzņēmumu nodokļa likmes noteikšana 25% apmērā.
- Speciālā nodokļu režīma nereģistrētiem autoratlīdzības saņēmējiem darbības laika pagarināšana.
- Azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšana.
- PVN svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām pieaugs līdz 12%; lielāks apgrozījuma slieksnis mazo uzņēmumu iekļaušanai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā; zaudēto parādu vērtības sliekšņa noteikšana 1000 eiro, PVN atbrīvojuma piemērošana sporta nodarbībām, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma attiecībā uz izdevumiem reprezentatīvajiem auto pārskatīšana.
- Izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs, jauni nodokļa objekti, atvieglojuma atcelšana un sadalījumu maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem.
- Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.
