"Kamēr Krievija turpina postīt, mēs esam šeit, lai palīdzētu Ukrainai atjaunot – atjaunot dzīves, atjaunot valsti, atjaunot tās nākotni," Blinkens teica Londonā notiekošajā konferencē par Ukrainas atjaunošanu.
"Runāsim skaidri – Krievija ir izraisījusi Ukrainas iznīcināšanu, un Krievija galu galā segs Ukrainas atjaunošanas izmaksas," viņš sacīja, izpelnoties aplausus.
Jaunais finansējums būs no ASV Kongresa jau apstiprinātajiem līdzekļiem un papildinās ASV jau piešķirto 63 miljardu dolāru finansējumu Ukrainai kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī.
Aptuveni 40 miljardi dolāru no šīs palīdzības ir piešķirti ieroču un cita veida drošības atbalsta veidā.
No jaunās palīdzības aptuveni 657 miljoni dolāru tiks novirzīti Ukrainas dzelzceļu, ostu, robežšķērsošanas punktu un citas infrastruktūras modernizēšanai, lai palīdzētu valstij paplašināt tirdzniecību ar Eiropu, sacīja Blinkens.
Vēl 520 miljoni dolāru no šīs palīdzības dos iespēju Ukrainai atjaunot tās energotīklu, kuru būtiski sapostījuši Krievijas uzbrukumi, teica ASV valsts sekretārs.
Vēl 100 miljoni dolāru paredzēti Ukrainas muitas dienesta modernizācijai, tostarp pārejot uz digitālo tehnoloģiju.
Blinkens nepārprotami norādīja, ka Vašingtona pievērsīs uzmanību cīņai pret korupciju Ukrainā, kā arī aicināja Ukrainas parlamentu pieņemt likumu pret monopoliem.
ASV valsts sekretārs sacīja, ka Vašingtona paplašinās palīdzību, lai stiprinātu pretkorupcijas iestādes un pilsonisko sabiedrību, kā arī brīvus plašsaziņas līdzekļus.
Šādas institūcijas ir "ļoti svarīgas, lai nodrošinātu, ka bezprecedenta resursi, ko mēs visi sniedzam, tiek pārvaldīti atbildīgi", uzsvēra Blinkens.
KONTEKSTS:
Trešdien un ceturtdien Londonā notiek konference par Ukrainas atjaunošanu.
Ukrainas atjaunošanas konference ir ikgadējs augsta līmeņa pasākums. Iepriekš konference galvenokārt fokusējās uz Ukrainas reformu virzību, taču kopš 2022. gada konferences prioritāte ir Ukrainas atjaunošanas process. Šā gada konferences uzsvars ir privātā sektora aktīvāka iesaiste Ukrainas atjaunošanā.
Šogad konferencē ir vairāk nekā 1000 dalībnieku no vairāk nekā 60 valstīm – starptautisko institūciju, finanšu institūciju un privātā sektora pārstāvji.
Latviju konferencē pārstāv Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
