Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vizīte Ukrainā sākās ar Černihivas apgabala apmeklējumu. Tiekoties ar tā amatpersonām, apzinātas akūtākās vajadzības. Tās ir saistītas ar nepieciešamību stiprināt energoapgādes sistēmu, kurai Krievija šopavasar nemitīgi uzbrūk.
Patlaban visā Ukrainā iznīcināts ap 800 termoelektrostaciju, kā rezultātā zaudētas kopējās elektroenerģijas ražošanas jaudas 8 gigavatu apmērā un visā valstī atsākušies elektroenerģijas atslēgumi.
Tagad – gada siltajos mēnešos – tam nav smagu seku, bet ziemā šādi elektrības atslēgumi draud arī ar palikšanu aukstumā, tāpēc
Latvija jaunajā palīdzības sūtījumā Černihivas apgabalam plāno piegādāt apkures krāsnis.
Šim mērķim varētu atvēlēt aptuveni vienu miljonu eiro, ko izmantos Latvijā ražotu krāšņu piegādei. Tāpat Latvija turpinās atbalstīt Černihivas apgabalu ar Latvijā ražotām mēbelēm, kas varētu tikt saražotas moduļu mājām, kas jau ir uzstādītas par Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Apzinātas tiks arī citas iespējas turpināt atbalstīt Černihivas apgabalu – tajā skaitā vietās, kur vienreiz jau palīdzība sniegta, bet Krievijas raķetes to atkārtoti izpostījušas.
"Es arī vakar apmeklēju vietu, uz kuru mēs kopā ar Latvijas uzņēmējiem ziemā nosūtījām būvmateriālus, lai sakārtotu Černihivas institūtu," sacīja Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
"Vakar biju šajā vietā, kur ir izdauzīti logi, un es redzu mūsu materiālus, kas jau ir vienkārši iznīcināti. Šajā gadījumā mēs strādājam ar "Balta" apdrošinātājiem, kas to visu bija apdrošinājuši. Tā kā mēs brauksim mājās un runāsim par to, kā vēlreiz atjaunot to, ko jau vienreiz bijām salabojuši," viņš turpināja.
Kopējais Latvijas atbalsts Černihivas apgabalam caur dažādām ministrijām šogad plānots 6 miljonu eiro apmērā.
Līdz ar ekonomikas ministru Kijivā šajās dienās ieradusies arī prāva uzņēmēju delegācija. Tās mērķis ir stiprināt kontaktus un meklēt savstarpējās sadarbības iespējas.
Starp uzņēmējiem, kas ieradušies Ukrainā, ir arī telekomunikāciju nozares pārstāvji, kokrūpnieki, arī olu ražotāji, kuri šobrīd meklē iespējas atteikties no Krievijā ražotiem produktiem un pāriet uz līdzīgu ukraiņu ražojumu. Abu valstu amatpersonu līmenī tiek mēģināts rast risinājumu, lai novērstu loģistikas un citas problēmas, kas to ir kavējis līdz šim.
Tāpat delegācijā ir arī Satiksmes ministrijas, Rīgas brīvostas un "Latvijas Dzelzceļa" pārstāvji, un runāts tiek par iespējamu turpmāku ukrainas graudu eksportu caur Latviju.
"Šajā gadījumā mēs runājam vairāk par, ļoti iespējams, kravu transportu, kur ar mašīnām varētu vest šos graudus. Ir cerības, ka mēs varētu izveidot jaunus tranzīta koridorus, tajā skaitā vienojoties ar Poliju, ka šīs preces varētu pārvest," skaidroja Valainis. "Toskait vakar iesākām sarunas par dzelzceļa koridoru, kur Lietuvā varētu notikt pārkraušana uz cita platuma sliedēm un tālāk jau transportēšana uz Rīgas vai citām Latvijas ostām."
Trešdien Kijivā notiks jau desmitā Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas sēde ekonomikas un rūpniecības sadarbības attīstības jautājumos. Kā pauda ekonomikas ministrs, tik plaša Latvijas delegācija vēl nekad to nav apmeklējusi.
Pēc provizoriskiem datiem Latvijas eksports uz Ukrainu pērn ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā pirmo gadu, taču ievērojami pieaudzis kara plosītajā valstī sniegto pakalpojumu apjoms, kā arī investīcijas šīs valsts ekonomikā.
