"Igaunijā strādājošās bankas ir savstarpēji vienojušās nākamgad izmaksāt ārkārtas dividendes, lai sniegtu savu ieguldījumu sabiedrībā," ziņu aģentūrai BNS asociācijas izpilddirektore Katrina Taliherma komentēja banku vienošanos ar valdību.
Igaunijas Banku asociācijas aplēses liecina, ka četros gados no 2023. līdz 2026. gadam banku sektora ieguldījums valsts budžetā ienākuma nodokļa maksājumos sasniegs apmēram 781 miljonu eiro.
Asociācijas vadītāja norādīja, ka konstruktīvās sarunas ar valdības koalīciju Igaunijas bankām ir sniegušas pārliecību, ka tās nākamos trīs gadus varēs strādāt stabilā nodokļu vidē.
"Mums bija jāatrod risinājums, kas vismazāk kaitē ekonomikai kopumā. Igaunijā strādājošās bankas būs kapitalizētas arī pēc šiem maksājumiem un spēs turpināt atbalstīt ekonomiku," viņa teica.
Taliherma arī norādīja uz to, ka atšķirībā no citām uzņēmējdarbības jomām bankas kopš 2018. gada maksā 14% ienākuma nodokli neatkarīgi no tā, vai un cik lielas dividendes ir izmaksātas. Šogad tika nolemts nodokļa likmi pacelt par četriem procenta punktiem līdz 18%.
Turklāt valsts budžets iegūs arī papildu nodokļu ieņēmumus no būtiskā noguldījuma procentu likmju kāpuma.
"2023. gadā banku iemaksas noguldījumu garantiju fondā ir pieaugušas 2,5 reizes, un tā rezultātā lielāko garantiju fonda līdzekļi ir izmantojami valsts budžeta līdzsvarošanai," teica Taliherma. Igaunijas Banku asociācija lēš, ka 2023.–2026. gadam bankas noguldījumu garantiju fondā iemaksās ap 110 miljoniem eiro.
Eiropas Centrālajai bankai turpinot celt bāzes procentu likmes, pieaug banku peļņa, kas nav saistīta ar to uzņēmējdarbības lēmumiem. Lietuvā un vairākās citās valstīs ir atrasti risinājumi tādas banku virspeļņas aplikšanai ar papildu nodokli. Latvija par tādu virspeļņas nodevu vēl diskutē.
KONTEKSTS:
Vairākas Eiropas Savienības valstis nolēmušas aplikt banku ienākumus ar virspeļņas nodokli, lai no nodokļa gūtos ieņēmumus izmantotu, piemēram, lai palīdzētu hipotekāro kredītu īpašniekiem un samazinātu citus nodokļus.
Šogad maijā Lietuvas parlaments apstiprināja valdības ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu. Parasti Lietuvas banku peļņa bija 300–400 miljoni eiro gadā, bet šogad tā varētu sasniegt 1 miljardu eiro. Banku nodoklī iekasētos vairāk nekā 400 miljonus eiro Lietuvā paredzēts novirzīt aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem.
Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") arī rosināja diskusiju par virspeļņas nodokļa iespējamo ieviešanu, norādot, ka, iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām.
Vienlaikus Latvijā sarunās par nodokļa ieviešanu cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, uzlabot gan kreditēšanu, gan iespējas noguldīt.
