Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē pirmdien, 19. jūnijā, ministrija informēja, ka apspriešanai valdībā piedāvās arī privātmāju celtniecības un atjaunošanas stingrāku kontroli un meklēs risinājumus ārvalstu darbaspēka nodokļu nomaksai Latvijā.
ĪSUMĀ:
- Pēdējo pāris gadu laikā ēnu ekonomika būvniecībā pieaugusi līdz 34,5%.
- EM grib vairāk kontrolēt privātmāju celtniecību, nozare atzīst – būs jāpārskata algas.
- Par legāli saņemto remontu pakalpojumu plāno iedzīvotajiem nodokļu atlaides.
Pēdējo pāris gadu laikā ēnu ekonomika būvniecībā pieaugusi līdz 34,5%
No 2016. līdz 2021. gadam ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē dažādu pasākumu ietekmē saruka. Lielu lomu nospēlējusi būvniecības nozares vēlme sadarboties, būtisks instruments bijusi būvnieku elektroniskā darbalaika uzskaite būvobjektos, kuras izmaksas pārsniedz 350 000 eiro. Otrs instruments – ģenerālvienošanās par atalgojuma apjomu, uzsvēra Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane.
"Šos pasākumus mēs nošpikojām no Skandināvijas valstīm. Galvenā ideja, ka mēs fiksējam katra darbinieka, kas ir būvlaukumā, patiesi nostrādāto laiku. Šādi neļaujam sistēmā ieziņot mazāk nostrādātās stundas, un pretī ir noteikta ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Attiecīgi šādi mēs samazinām iespēju nepatiesi norādīt nostrādāto laiku vai izmaksātās algas," sacīja Olga Feldmane.
Tomēr pēdējos pāris gados ēnu ekonomikas aplēses būvniecības sektorā atkal liecina par situācijas pasliktināšanos – būvniecībā ēnu ekonomika pakāpusies līdz 34,5%, kamēr valstī vidēji ēnu ekonomika lēsta 26,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, liecina ikgadējais Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums.
Nozari pārraugošajā ministrijā to skaidro ar Covid-19 krīzes ietekmi un būvmateriālu būtisko izmaksu kāpumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Aizvien ir augsts aplokšņu algu īpatsvars. Pat puse nodarbināto oficiāli saņem zem 780 eiro, kas ir minimālais atalgojuma apjoms, kas noteikts ģenerālvienošanās dokumentā.
Grib ciešāk uzraudzīt mazus objektus, nozarei būs jāpārskata minimālā alga
Latvijas Būvuzņēmēju apvienība aplokšņu algas pēta segmentēti lielajos, vidējos un mazajos būvobjektos. Lielajos objektos ēnu ekonomikas komponente ir līdz 15%, bet mazajos – līdz pat 70% un vairāk.
Ekonomikas ministrija izvērtēšanai Finanšu ministrijā sagatavoja priekšlikumus ciešāk uzraudzīt mazākus būvobjektus.
Piedāvāts lielāku uzmanību pievērst privātmāju celtniecībai – noteikt, ka privātmāju būvniecībai strādniekus varētu piesaistīt, viņus reģistrējot būvniecības informācijas sistēmā.
Tas dotu plašākus datus par nodarbinātību, attiecīgi nodokļu nomaksu.
Vienlaikus līdz ar inflāciju un izmaksu pieaugumu nozarē būs jāpārskata būvniecības nozares ģenerālvienošanās tekstā fiksētais atalgojuma apjoms, lai tas atbilstu reālajai finansiālajai situācijai, norādīja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības pārstāvis Aigars Paegle.
"Mēs runājam par risinājumiem, kā palielināt šo ģenerālvienošanās atalgojumu. Vienlaikus uzņēmēji saka, ka problēma ir atbilstoši Darba likumam noteiktais, ka visiem nozarē atalgojums būs vismaz 50% virs valstī noteiktās minimālās algas. Šo noteikumu ieviesa brīdī, kad minimālā alga Latvijā bija diezgan zema. Tā pēdējos gados no 420 eiro augusi līdz 620 eiro un nākamgad paredzēta 700 eiro. Šis procentuālais aprēķins, ne visās nodarbināto kategorijās tas būtu adekvāts naudas apjoms," norāda Paegle.
Nodokļu atlaides par godīgiem privātmāju remontiem
Balstoties uz citu valstu pieredzi, Ekonomikas ministrija nodokļu politikas pamatnostādēm piedāvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par legāli saņemtu pakalpojumu – dzīvojamās telpas remontdarbiem.
Darbus izpildītu pašnodarbinātais, bet darbu pasūtītājs varētu saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi.
Balstoties uz citu valstu pieredzi, Ekonomikas ministrija ir pārliecināta, ka šāda pieeja veicinātu darbu pasūtītāju vēlmi iegādāties legālu pakalpojumu, nevis mēģināt meklēt nelegālas iespējas ietaupīt, tajā skaitā, maksājot "uz rokas".
"Mēs, ļoti ilgi diskutējot, sapratām, ka šajā segmentā nav iespējams ieviest nekādus kontrolējošos pasākumus, jo šie darbi ir ārpus būvniecības, mēs tos vienkārši neredzam. Tikai tad, ja kāds kaimiņš pasūdzas par otru, ka meistari nes "rīģipsi" vai krāsas spaiņus," stāstīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane.
Tāpat apakškomisijas sēdē pievērsās ārvalstu darbaspēka piesaistei būvniecībā un ministriju uzdevumam rast iespējas, ka nodokļus par ārvalstu darba roku nodarbināšanu nomaksātu Latvijā, nevis piesaistīto darbinieku izcelsmes valstī.
Lielāka skaidrība par to, kurus priekšlikumus būvniecības sektora uzraudzībai ieviesīs, sagaidāma vēlāk vasarā.
Finanšu ministrija līdz jūlija beigām sagatavos un skatīšanai valdībā iesniegs jaunu ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, kas skars arī būvniecības jomu.
