Latvijā darbaspēka pašlaik trūkst un tas jārisina visos iespējamos veidos – izpratne par šo problēmu valdību veidojošo partiju koalīcijā esot. To apliecināja Indriksone, norādot, ka atšķiras skatījumi uz to, kādu darbaspēku vēlamies ievest.
Arī Siliņa apliecināja, ka, veidojot valdību, partijas ir par šo jautājumu diskutējušas. Pašlaik netiekot piedāvāta "pilnīga robežu atvēršana", bet gan vēlas vairākus uzlabojumus Imigrācijas likumā. Piemēram, pašlaik viesstrādnieki no trešajām valstīm var dabūt darba atļauju tikai pie viena darba devēja, savukārt citās Eiropas valstīs esot iespēja saņemt darba atļauju kopumā valstī.
"Tās ir nelielas lietas, kuras varam uzlabot, lai cilvēki vispār gribētu braukt uz Latviju," piebilda Siliņa.
Viņa noliedza, ka vēlētos pārskatīt pašlaik spēkā esošo nosacījumu, ka viesstrādniekus drīkst algot par samaksu, kas nav mazāka par nozarē vidējo.
Savukārt Indriksone pauda, ka jau pašlaik Latvijā mainīt darba devējus un saņemt 3 mēnešu bezdarbnieka pabalstu drīkst viesstrādnieki ar augstāko izglītību un atbilstoša līmeņa kvalifikāciju.
Vienlaikus Nacionālās apvienības politiķe pieļāva, ka varētu vienkāršot sistēmu arī mazāk kvalificētam darbaspēkam, lai darba devēji varētu ātrāk sākt nodarbināt šos cilvēkus.
Tas varētu attiekties uz sezonālajiem darbiem un būvniecību, norādīja Indriksone.
Savukārt Siliņa pauda, ka Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, kas veidos darba tirgu un arī uzlabos demogrāfisko situāciju, paliekot šeit uz dzīvi.
"Domāju – mums ir jābūt nedaudz atvērtākiem, ne tik bailīgiem.
Protams, mēs neviens nevēlamies atvērt darba tirgu nevēlamām personām," piebilda ministre, precizējot, ka ar nevēlamām personām domā Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotājus.
KONTEKSTS:
Plašu rezonansi izraisīja premjera Krišjāņa Kariņa paustais, ka jāturpina vispārējā pensionēšanās vecuma pieaugums. Vēlāk viņš skaidroja, ka nākotnē Latvijā trūks darbaroku, tāpēc būtu jāpārskata migrācijas politika, bet, ja tas nenotiks, būs jāskatās uz pensionēšanās vecuma izmaiņām.
