Latvijai pozitīva tirdzniecības bilance
"Apjoms nav liels, bet priecē tas, ka eksporta un importa bilance ar Izraēlu ir pozitīva," Latvijas eksportu uz Izraēlu 2022. gadā vērtēja Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Izraēlā vadītāja Irina Rubinčika, sakot, ka pērn Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Izraēlu bija 116,1 miljons eiro, kas ierindoja Izraēlu 45. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.
"Mēs tomēr vairāk eksportējam gan preces, gan pakalpojumus uz Izraēlu, nekā saņemam, importējam no Izraēlas.
Tā ir ļoti pozitīva tendence, jo, piemēram, 2022. gadā mūsu eksporta pieaugums pārsniedza 60%," pastāstīja Rubinčika.
Viņa zināja skaidrot, ka izrāviens saistāms ar pandēmijas laika izaugsmi, jo bija uzņēmumi, kas izmantoja iespēju. "Piemēram, medicīnā, medicīnas preces, farmācijas preces tika eksportētas uz Izraēlu. Tas arī mums ir palīdzējis, bet arī pārtikas produktu eksports ir pieaudzis apjomā, un Latvijā ražotie saldumi, piemēram, zefīrs eksporta apjoma ziņā ir sasniedzis rekordu," stāstīja Rubinčika.
Kā palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" uzbrukums Izraēlai ietekmē eksporta darījumus? Irina Rubinčika norādīja, ka,
pirmkārt, būs jāsakaras ar loģistikas problēmām.
"Noteikti ir jāgaida kādi sarežģījumi, jo, piemēram, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pārtrauca lidojumus uz Izraēlu, jo tas nav droši. Tā kā Izraēla ir kā sala, kurai apkārt ir diemžēl ienaidnieku valstis jeb valstis, ar kurām nepastāv nekādas attiecības, tad ir apgrūtinātas preču ievešanas iespējas no šīm valstīm. Pa jūru arī ir apgrūtinājumi, jo ostās veidojas rindas. Ir jāuzmanās un jānoskaidro šie ceļi un loģistika ļoti precīzi," sacīja Rubinčika.
Cer uz situācijas uzlabošanos
Latvijas Eksporta asociācijas "The Red Jackets" valdes loceklis Jānis Ošlejs akcentēja, ka Izraēla kā eksporta partneris ir nozīmīgs daudziem Latvijas uzņēmumiem. Arī viņa vadītājam uzņēmumam "Primekss", kas uz šo valsti eksportē industriālo betona grīdu risinājumus.
"Jāsaka, ka Izraēla bieži atrodas lielākā vai mazākā kara stāvoklī ar citām valstīm, un tā Izraēlā tiek uztverta kā daļa no dzīves. Un tāpēc, ka notiek karš, neapstājas rūpniecisko uzņēmumu un citu uzņēmumu saimnieciskā darbība," sacīja Ošlejs.
Vienlaikus viņš atzina, ka šī brīža situācija ir nopietna un tā ietekmē arī uzņēmumus, kas no Latvijas eksportē uz Izraēlu. "Arī mēs esam pārtraukuši savu darbu Izraēlā un gaidām, kad situācija nomierināsies. No šāda viedokļa raugoties,
protams, situācija ir apgrūtināta, bet es gribēju uzsvērt, ka ekonomika nav apstājusies Izraēlā.
Lai arī mēs esam pārtraukuši savus darbus un visus darbiniekus, kas mums strādāja Izraēlā, atveduši atpakaļ uz Latviju, tomēr pašā Izraēlā cilvēki turpina strādāt. Iet uz darbu, iet uz skolu," sacīja Ošlejs.
Šobrīd lielākais sarežģījums – loģistika
To, ka karadarbība Izraēlā būtisku ietekmi uz eksporta darījumiem neatstāj, apliecināja Līvānos bāzētā optiskās šķiedras uzņēmuma "Light Guide Optics International" vadītājs un līdzīpašnieks Daumants Pfafrods. Uzņēmumam Izraēlā ir nozīmīgs eksporta partneris, un darījumi ar šo valsti veido apmēram 20% no apgrozījuma.
"Redzēsim, kas būs nākotnē. Grūti man pateikt, kas tur notiks," piebilda Pfafrods.
"Light Guide Optics International" vadītājs atklāja, ka vienīgās rūpes šobrīd ir par loģistiku, jo gaisa satiksme kara darbības dēļ ir ietekmēta.
"Tas ir vienīgais, kas uztrauc. Bet, tā kā mēs preces Izraēlā nogādājam ar eksprespastu, tad pašlaik mums vismaz nav nākuši tādi signāli, ka kaut kas var notikt ar piegādēm. Cik es saprotu, pašlaik vēl lidmašīnas uz Izraēlu lido. Varbūt pasažieru satiksme ir slēgta, bet kravas vēl paliek," sacīja Pfafrods.
Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Izraēlā Irina Rubinčika norādīja, ka patlaban apzina Latvijas eksportētājus, lai saprastu, ar kādām problēmām tie saskaras un kā grūtības ir iespējams risināt: "Kopumā skatoties uz vispārpieņemto, starptautisko, juridisko praksi, tad kara darbība ir "force majeure" apstākļi, kas vienmēr ir minēti visos līgumos. Es ieteiktu diezgan operatīvi sazināties ar saviem partneriem šajā valstī un nonākt pie kādas savstarpējās vienošanās, kā tālāk loģistiku izplānot."
