Pieprasījums pēc krājobligācijām šogad pieaudzis ievērojami. Šā gada sākumā privātpersonām piederēja krājobligācijas vien apmēram 15 miljonu eiro vērtībā. Taču pašlaik šis skaitlis pieaudzis vairāk nekā septiņkārtīgi, sasniedzot 107 miljonus eiro. Pieaudzis arī investoru skaits, norāda Valsts kasē.
"Ja gada sākumā tie bija daži simti, kuru īpašumā bija krājobligācijas, tad šobrīd mēs jau varam runāt par tūkstošiem," atklāj Valsts kases Finanšu resursa departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.
Iemesls lielajai iedzīvotāju interesei pēc krājobligācijām ir pavisam vienkāršs. Pieaugušas to likmes, kas nozīmē – ieguldīt naudu šajā finanšu instrumentā kļūst arvien izdevīgāk. Starp Latvijas iedzīvotājiem populārākais noguldījumu termiņš ir gads, aktīvi tiek izmantota arī iespēja noguldīt uz trim.
"Protams, tie iedzīvotāji, kuri vēlas fiksēt šā brīža pievilcīgās likmes ilgākam termiņam, izvēlas arī piecus, septiņus un desmit gadu krājobligāciju termiņus," norāda Jevgēnija Jalovecka.
Svarīgi pieminēt arī to, ka, ja ieguldītā nauda ir nepieciešama ātrāk par termiņa beigām, to pilnā apmērā var izņemt jau iepriekš. Ieguldījumus krājobligācijās var veikt ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Jevgēnija Jalovecka arī atzīmē: "Kas vēl ir svarīgi – par saņemtajiem procentiem nav jāmaksā nekādi nodokļi. Un arī valsts nepiemēro nekādas komisijas maksas vai papildu izmaksas nerodas, cilvēkam pērkot krājobligācijas."
Protams, šis nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem ieguldīt savus brīvos finanšu līdzekļus. Populārs ir arī krājobligāciju "brālis" – depozīta noguldījums bankā. Valsts kasē gan stāsta, ka banku noguldījumu likmes uz aktivitātēm finanšu tirgos nereaģē tik strauji kā krājobligācijas. Tāpat iedzīvotāji var izvēlēties arī citus, iespējams, riskantākus ieguldījumu veidus.
"Viens no tādiem riskantākiem, bet ļoti bieži izmantotiem ceļiem, ka Latvijas vai starptautisko uzņēmumu akciju tirgos cilvēki investē. Pasaulē pieņemta prakse, Latvijā – ne tik daudz. Var arī citu valstu obligācijās, piemēram, ASV valdības obligācijās arī ir iespējams ieguldīt gandrīz katrā interneta bankā," stāsta LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. "Pēc būtības tas jautājums ir par individuālo finanšu pratību, ko visiem aicinu uzlabot."
Atgriežoties pie krājobligācijām, minimālais noguldījums ir salīdzinoši neliels – vien 50 eiro. Bet šobrīd vidējās noguldījumu summas krietni lielākas – virs 20 tūkstošiem eiro.
