No mūsu elektroenerģijas ražošanas bilances pašlaik vēja enerģija veido tikai nepilnus trīs procentus. Tādi ir Klimata un enerģētikas ministrijas dati. Situācija krasi varētu mainīties pēc pāris gadiem, kad 2025. gadā sagaidāmi jaudīgi vēja parki privātajā sektorā, piemēram, Jelgavas novadā izstrādātajos kūdras purvos.
"Tas ir [uzņēmuma] "Laflora" vēja parks – 90 megavati un "Eolus" vēja parks Pienavā. Tie ir nedaudz vairāk kā 120 megavati. Vienlaikus ļoti sparīgi uz priekšu iet ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras virknē citu attīstītāju projektu. Tas ir kapitāls galvenokārt no Dānijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas, arī Zviedrijas. Mūsu prognoze ir, ka 2026. un 2027. gadā tīklam varētu tikt pieslēgti apmēram 500 līdz 800 megavati," stāsta Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore Lāsma Līvzeniece.
Valsts institūcijās norāda, ka 500 megavatu jauda ir apmēram ceturtā daļa jeb 25 procenti no Latvijas kopējā patēriņa. Tik daudz saražotu ap 80 vēja ģeneratoru.
Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārskatu par Baltijas elektroenerģijas tirgu pērnajā gadā Latvija savu elektrības patēriņu nosedza gandrīz 70 procentu apmērā. Tādējādi lēšams, ka teorētiski pašiem ar savu saražoto elektrību varētu pietikt jau pēc pāris gadiem. Taču šī enerģija ir arī laba eksporta prece. Un daļēji tādu mērķi neslēpj Latvijas un Igaunijas vērienīgā kopprojekta attīstītāji, kas mūsu valstī ievērojamus vēja parkus iecerējuši pārdesmit kilometru no krasta Kurzemē.
Eiropas Savienība nule akceptējusi teju 19 miljonu eiro atbalstu, lai izpētītu atkrastes vēja parku ietekmi uz vidi, kā arī izplānotu starpvalstu savienojumus.
"2030. gadā ir plānots, ka vēja parki uzsāks darbību – gan Latvijas, gan Igaunijas. Šis vēja parks atradīsies starp Pāvilostu un Užavu 15 līdz 20 kilometru attālumā no krasta. Tās sākotnēji plānotās jaudas ir viens gigavats kopā abiem parkiem, bet situācija pasaulē, protams, ir mainījusies, un šobrīd mēs esam pārrunās ar Ekonomikas ministriju, ka Latvijas pusē iespējams palielināt šo jaudu," skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece Laura Štrovalde.
Šajā projektā paredzēts, ka valstis veic visus priekšdarbus un izbūvē elektrības savākšanas un pārvades infrastruktūru, savukārt torņus ceļ un elektrību ražo privātie investori izsoles kārtībā. Bet kur tad elektrību liks? Tas satrauc nozares asociāciju.
"Ļoti daudz ir atkarīgs no tā, kā valsts risinās tīkla pieejamības jautājumu," uzsver Līvzeniece. "Tas šobrīd ir viens no lielākajiem enerģētikas izaicinājumiem."
Investīciju un attīstības aģentūrā norāda, ka investoriem pašiem jādomā, kur vēja saražoto liks, taču ar Igaunijas un Latvijas kopprojektu tiekot domāts arī par tādām lietām, skaidro direktora vietniece Štrovalde.
"Šobrīd jau norisinās sarunas, piemēram, par jauna pieslēguma veidošanu uz Vāciju, vai esošās sarunas par jaunu pieslēgumu uz Zviedrijas pusi. Respektīvi, šis parks varētu kalpot kā akselerators, lai elektroenerģiju novirzītu arī uz citiem parkiem vai arī piesaistītu investorus, kas investētu uzglabāšanas risinājumos, kas visā pasaulē arī šobrīd ārkārtīgi strauji attīstās," norāda Štrovalde.
Pēdējā laikā ir radīti vairāki grūdieni vēja enerģijas attīstībai, saka enerģētikas ministrs Raimonds Čudars no "Jaunās Vienotības". Viņš min Latvijas un Igaunijas kopprojektu "ELWIND", kā arī zaļās gaismas došanu torņu celšanai valsts mežos.
Pašlaik esot parakstītas vienošanās, ka sāks darbu pie starpsavienojuma ar Vāciju, taču šie plāni vismaz pašlaik ir visai teorētiski.
