No 42,1% nodarbināto ar augstāko izglītību lielākajai daļa ir maģistra grāds – 24,8%, kam seko bakalaura grādu – 13,2%, koledžas izglītību – 3,4% un doktora grādu – 0,7% ieguvušie.
2022. gadā 37,2% nodarbināto bija vidējā izglītība. Profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības, kas nav augstākā izglītība, bija ieguvuši 13,8% nodarbināto, pamatskolas izglītību – 6,6%, sākumskolas izglītību – 0,3% nodarbināto.
Pērn pieaudzis vadītāju ar augstāko izglītību īpatsvars
2022. gadā desmitā daļa (11,9%) nodarbināto vecumā no 25 gadiem bija vadītāji, trešā daļa (33,9%) bija speciālisti, gandrīz ceturtā daļa (22,3%) bija kvalificēti darbinieki, piektā daļa (19,6%) – zemāka līmeņa biroja darbinieki un pakalpojumu darbinieki. 12,4% strādāja vienkāršajās profesijās.
Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis gandrīz visās profesiju grupās, bet visvairāk starp vadītājiem – par 1,1 procentpunktu no 69,5% 2021. gadā līdz 70,6% 2022. gadā.
Par 0,8 procentpunktiem audzis nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars biroja darbinieku vidū – no 41% 2021. gadā līdz 41,8% 2022. gadā, bet par 0,6 procentpunktiem palielinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars speciālistu vidū – no 58,3% līdz 58,9%.
Par 0,7 procentpunktiem samazinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū (2021. gadā 3,3%, 2022. gadā 2,6%), tajā pat laikā samazinoties arī nodarbināto īpatsvaram ar pamata vai zemāku izglītību par 3,2 procentpunktiem no 24,1% līdz 20,9%.
2022. gadā par 0,3 procentpunktiem pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaits nacionālo bruņoto spēku profesijās – no 39,2% 2021. gadā līdz 39,5% 2022. gadā.
Sarucis vienkāršajās profesijās nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību – par 1,4 procentpunktiem no 16,7% līdz 15,3%, savukārt ar augstāko izglītību šajā profesiju grupā vērojams neliels nodarbināto īpatsvara pieaugums – no 10,5% līdz 10,6%.
Darba tirgū ilgāk uzkavējas augstāko izglītību ieguvušie
Starp iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā 2022. gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija personām ar doktora grādu – 92,2%, ar maģistra grādu – 84,1%, ar bakalaura grādu – 82,1%, ar koledžas izglītību – 85,2%.
Pēc valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas (64 gadi 2022. gadā) saglabājas līdzīga tendence – vairāk nodarbināto ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem: 48,8% ar koledžas izglītību un 48,5% ar doktora grādu turpina strādāt. Darba gaitas pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpina arī 39,9% nodarbināto ar bakalaura grādu un 28,9% ar maģistra grādu.
Viszemākais nodarbinātības līmenis – 8,2% no visiem iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā bija personām bez skolas izglītības vai ar zemāku par sākumskolas izglītību. Izglītības neiegūšanas iemesli var būt dažādi – veselības problēmas vai invaliditāte, personiski vai ģimenes apstākļi. Starp iedzīvotājiem ar sākumskolas izglītību bija nodarbināti 37,3%, ar pamatskolas izglītību – 52,1%, ar vidējo izglītību – 66,4%, ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības – 71,5%.
Sasniedzot pensionēšanās vecumu, augstāks nodarbinātības līmenis ir iedzīvotājiem ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības – 22,1%, kam seko nodarbinātie ar vidējo izglītību – 18,9%, ar pamatizglītību – 9,8%, ar sākumskolas izglītību – 3,7% un nodarbinātie iedzīvotāji bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas – 2,3%.
